Par izmaiņām mājsaimniecību labklājībā 2011.gada 2.ceturksnī

14.09.2011

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) jau otro gadu veic aptauju, lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību labklājību. Aptauja sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptaujas laikā viena persona no mājsaimniecības sniedz informāciju par ekonomiskās situācijas izmaiņām visā mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. 2011.gada 2.ceturksnī CSP informāciju ieguva no 3.4 tūkstošiem mājsaimniecību un iegūtie dati tika vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām valstī.

Aptaujā par mājsaimniecību labklājību iegūtie rezultāti liecina par nelielu situācijas stabilizāciju, jo negatīvo novērtējumu skaits sarūk, lai gan šogad tas vairs nenotiek tik strauji.

Mājsaimniecību, kuras norādījušas par labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā, īpatsvars (%)

 

 

2010.gads pa ceturkšņiem

2011.gads

Izmaiņas 2011.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 2.ceturksni, % punkti

I

II

III

IV

I

II

Valstī kopā

75

66

56

52

52

48

-18

pilsētās

76

70

58

53

54

49

- 21

laukos

72

58

52

48

45

46

-12

Kā galvenos labklājības pasliktināšanās iemeslus mājsaimniecībās nosauca: darba samaksas samazināšanos; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos; darba zaudēšanu; darba meklējumu pārtraukšanu, jo zuda cerības to atrast u.c. iemeslus. Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad sākot ar 2010.gada 3.ceturksni - pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās.

Darba atrašana joprojām ir sarežģīta. Šā gada 2.ceturksnī tikai 14% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Savukārt 11% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.

Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus.

Mājsaimniecību, kuras veikušas taupības pasākumus, īpatsvars (%)

 

 

2010.gads pa ceturkšņiem

2011.gads

Izmaiņas 2011.gada 2.ceturksnī salīdzinot ar 2010.gada 2.ceturksni, % punkti

I

II

III

IV

I

II

Ierobežoja vai atlika apģērba iegādi

 

66

 

57

 

56

 

56

 

54

 

56

 

-1

Samazināja pamata pārtikas produktu (kartupeļi, maize, putraimi, olas, piens utml.) patēriņu

 

50

 

40

 

38

 

38

 

40

 

44

 

+ 4

Atlika vizīti pie ārsta ekonomisku apsvērumu dēļ

 

32

 

23

 

22

 

22

 

22

 

21

 

- 2

Nepirka ārsta parakstītos medikamentus, jo nepietika līdzekļu to iegādei

 

28

 

21

 

20

 

18

 

20

 

22

 

+ 1

Kavēja īres vai komunālos maksājumus

 

25

 

22

 

20

 

19

 

21

 

20

 

-2

Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi. Apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav, pie kam, kopš pētījuma uzsākšanas, šis rādītājs ir nedaudz palielinājies - no 79% 2010.gada 1.ceturksnī līdz 84% šī gada 2.ceturksnī..

Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) materiālo palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 13% mājsaimniecību (2010.gada 1.ceturksnī - 10%). Nedaudz samazinājusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Ja aptaujas sākumā 2010.gada 1.ceturksnī palīdzību no radiem Latvijā saņēma 13% mājsaimniecību, tad 2011.gada 2.ceturksnī - 11%, savukārt 5% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs .

2011.gadā CSP turpinās veikt šādu aptauju katru ceturksni un regulāri informēs par tās rezultātiem.

 

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 67366886
Zaiga Priede


Turpmāk CSP preses izlaidumi arī vietnē Twitter: http://twitter.com/#!/CSP_Latvija