Par izmaiņām mājsaimniecību labklājībā 2010.gada 3.ceturksnī

14.12.2010

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā* par mājsaimniecību labklājību iegūtie dati liecina, ka situācija mājsaimniecībās ir nedaudz uzlabojusies.

Mājsaimniecību īpatsvars (%), kuras norādījušas uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā

 

1.ceturksnī

2.ceturksnī

3.ceturksnī

Valstī kopā

75

67

56

pilsētās

76

70

58

laukos

72

58

52

Kā galvenie labklājības pasliktināšanās iemesli tika minēti: darba samaksas samazināšanās; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās; darba zaudēšana; darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast; darba samaksas aizkavēšana u.c. iemesli.

Savukārt 16% no tām mājsaimniecībām, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis (1.ceturksnī – 11%, 2.ceturksnī - 14%). 11% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas (1.ceturksnī – 7%, 2.ceturksnī - 8%).

Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus.

Mājsaimniecību īpatsvars (%), kas veikušas taupības pasākumus

 

1.ceturksnī

2.ceturksnī

3.ceturksnī

Ierobežoja vai atlika apģērba iegādi

66

57

56

Samazināja pamata pārtikas produktu (kartupeļi, maize, putraimi, olas, piens utml.) patēriņu

50

40

38

Atlika vizīti pie ārsta ekonomisku apsvērumu dēļ

32

23

22

Nepirka ārsta parakstītos medikamentus, jo nepietika līdzekļu to iegādei

28

23

20

Kavēja īres vai komunālos maksājumus

25

22

20

Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai būtiski ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, taču, tāpat kā iepriekš, apmēram četras piektdaļas (81%) mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav. 50 % no visām aptaujātajām mājsaimniecībām, kurās šādi uzkrājumi bija, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tie ir samazinājušies. Ja šie uzkrājumi būtu vienīgais iztikas avots, tad vairāk nekā pusei (53%) mājsaimniecību ar tiem pietiktu tikai no viena līdz četriem mēnešiem.

Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) palīdzību.

Palīdzību no valsts un pašvaldībām pēc aptaujas datiem saņēmuši 11% mājsaimniecību (1.ceturksnī –10%, 2.ceturksnī – 11%). Būtiski nav mainījusies tā mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem - 12% mājsaimniecību. Savukārt 5% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.

CSP turpinās veikt šādu aptauju katru ceturksni un regulāri informēs par tās rezultātiem.

 

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 67366886
Zaiga Priede


* Lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību labklājību, CSP 2010.gada 3.ceturksnī turpināja veikt aptauju, kas sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptaujas laikā vienam no mājsaimniecības locekļiem tika jautāts par ekonomiskās situācijas izmaiņām mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. 2010.gada 3.ceturksnī aptaujā tika iegūta informācija no 3,6 tūkst. mājsaimniecību.