Par izmaiņām mājsaimniecību labklājībā 2010.gadā

15.03.2011

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) 2010.gadā katru ceturksni veica aptauju, lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību labklājību. Aptauja tika sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu.

Aptaujas laikā vienai personai no mājsaimniecības tika jautāts par ekonomiskās situācijas izmaiņām visā mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā.

2010.gada 4.ceturksnī CSP informāciju ieguva no 3.5 tūkstošiem mājsaimniecību un šie dati tika vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām valstī.

Aptaujā par mājsaimniecību labklājību iegūtie rezultāti liecina, ka sarūk negatīvo novērtējumu skaits, kas liecina par nelielu situācijas stabilizāciju.

Mājsaimniecību, kuras norādījušas uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā, īpatsvars (%)

 

1.ceturksnī

2.ceturksnī

3.ceturksnī

4.ceturksnī

Valstī kopā

75

66

56

52

pilsētās

76

70

58

53

laukos

72

58

52

48

Kā galvenie labklājības pasliktināšanās iemesli mājsaimniecībās tika nosaukti: darba samaksas samazināšanās; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās; darba zaudēšana; darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast u.c. iemesli. Ja gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad 3. un 4.ceturksnī - pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās.

Joprojām lielas problēmas rada darba atrašana. Pagājušā gada 4.ceturksnī 14 % no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis (1.ceturksnī - 11%, 2.ceturksnī - 14%, 3.ceturksnī -16%). savukārt 12% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas (1.ceturksnī - 7%, 2.ceturksnī - 8%, 3.ceturksnī -11%).

Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus.

Mājsaimniecību, kuras veikušas taupības pasākumus, īpatsvars (%)

 

1.ceturksnī

2.ceturksnī

3.ceturksnī

4.ceturksnī

Ierobežoja vai atlika apģērba iegādi

66

57

56

56

Samazināja pamata pārtikas produktu (kartupeļi, maize, putraimi, olas, piens utml.) patēriņu

50

40

38

38

Atlika vizīti pie ārsta ekonomisku apsvērumu dēļ

32

23

22

22

Nepirka ārsta parakstītos medika-mentus, jo nepietika līdzekļu to iegādei

28

21

20

18

Kavēja īres vai komunālos maksājumus

25

22

20

19

Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi. Diemžēl, tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos, arī 4.ceturksnī, apmēram četras piektdaļas (80%) mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav, pie kam gada laikā šis rādītājs nav būtiski mainījies.

Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) materiālo palīdzību.

Palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 12% mājsaimniecību. Pastāv tendence pabalstu saņēmušo mājsaimniecību īpatsvaram nedaudz pieaugt – no 10% 1.ceturksnī līdz 12% 4.ceturksnī. Nav mainījusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Tāpat kā iepriekšējos divos ceturkšņos, arī 4.ceturksnī 12% mājsaimniecību saņēma palīdzību no radiem Latvijā, savukārt 5 % mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.

Arī 2011.gadā CSP turpinās veikt šādu aptauju katru ceturksni un regulāri informēs par tās rezultātiem.

 

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 67366886
Zaiga Priede