Par izdevumiem sociālajai aizsardzībai 2009. gadā

24.11.2010

Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati liecina, ka izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā saskaņā ar ESSPROS metodoloģiju 1 2009.gadā bija 2 201 milj. latu jeb 16,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt 2008.gadā tie veidoja 2 042 milj. latu jeb 12,6% no IKP.

Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā saskaņā ar ESSPROS klasifikāciju (milj. latu)

 

2007

2008

2009

Izdevumu izmaiņas 2009.g.

pret 2008.g.,

%

milj. latu

%

Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai

1 660,2

2 042,1

2 200,6

100,0

+ 7,8

tai skaitā atbilstoši funkcijai:

 

 

 

 

 

slimība/veselības aprūpe

499,0

591,4

512,6

23,3

- 13,3

invaliditāte

109,3

146,3

168,3

7,6

+ 15,0

vecums

707,8

875,7

982,7

44,7

+ 12,2

apgādnieka zaudējums

32,0

38,9

40,4

1,8

+ 3,9

ģimene/bērni

172,9

223,9

226,9

10,3

+ 1,3

bezdarbs

60,7

82,3

206,0

9,4

2,5 reizes

mājoklis

18,5

27,6

16,7

0,8

- 39,5

sociālā atstumtība

16,6

18,2

18,5

0,8

+ 1,6

administratīvās izmaksas 3

30,0

37,1

28,1

1,3

- 24,3

citi izdevumi

13,5

0,7

0,2

0,0

- 71,4

 

No kopējiem izdevumiem 2009.gadā naudā izmaksātie pabalsti veidoja 76,1%, savukārt pabalsti mantiskā formā (preču vai pakalpojumu veidā) – 23,9%.

Reaģējot uz vispārējo ekonomisko situāciju, vislielākais izmaksu pieaugums bija ar bezdarbu saistītiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2008.gadu, tie palielinājās 2,5 reizes, kas galvenokārt skaidrojams ar izdevumu pieaugumu bezdarbnieku pabalstiem un darba devēju izmaksātajiem atlaišanas pabalstiem. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2009.gada decembra beigās valstī kopumā bija reģistrēti 179 tūkst. bezdarbnieku, no tiem bezdarbnieku pabalstu saņēma 67 tūkst. personu. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam pieauga no 56 milj. 2008.gadā līdz 137 milj. 2009.gadā. Arī izdevumi darba devēju izmaksātajam atlaišanas pabalstam 2009.gadā palielinājās vairāk nekā 2 reizes (2008.gadā – 19 milj., 2009.gadā – 43 milj.). 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi pieauga visiem ESSPROS datubāzē iekļautajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem, papildus tiem ar 2009.gadu tika ieviesti arī jauni aktīvās nodarbinātības pasākumi – darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās u.c.

Dominējošie izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā 2009.gadā joprojām bija pensijas vecuma iedzīvotājiem (ESSPROS funkcijā „vecums”) – 983 milj. latu jeb 44,7% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. No tiem 94,3% bija izdevumi vecuma pensijai – 927 milj. latu 5 (izdevumu pieaugums, salīdzinot ar 2008.gadu, – 13,2%). Vecuma pensijas izdevumu izmaiņas 2009.gadā ietekmēja gan 2009.gada 16.jūnijā pieņemtais likums „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, kā rezultātā izmaksāto vecuma un izdienas pensiju apmērs tika samazināts par 10% un strādājošiem pensionāriem – par 70%, gan arī piemaksas palielināšana pie vecuma pensijām (no 2009.gada 1.janvāra no Ls 0,40 līdz Ls 0,70 par katru darba stāža gadu līdz 1995.gadam neatkarīgi no personas apdrošināšanas stāža un pensijas apmēra lieluma). Papildu vecuma pensijai izdevumi funkcijā “vecums” ietver arī izdienas pensijas, mājas aprūpi veciem cilvēkiem, kā arī citus pabalstus.

Otru lielāko izdevumu grupu veidoja izdevumi veselības aprūpei (ESSPROS funkcija “slimība/ veselības aprūpe”) – 513 milj. latu jeb 23,3% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. Tajos iekļauts valsts finansējums ambulatorajai un stacionārajai veselības aprūpei, izdevumi slimības pabalstiem, kā arī pašvaldības pabalsti veselības aprūpes izdevumu segšanai u.c. Salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gadā izdevumi šai ESSPROS sadaļai saruka par 13,3%, kas galvenokārt skaidrojams ar valsts finansējuma samazināšanos veselības aprūpei. Saskaņā ar Veselības norēķinu centra sniegto informāciju 2009.gadā izdevumi stacionārajai veselības aprūpei, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājās par 22,9% un ambulatorajai veselības aprūpei (primārā un ambulatorā veselības aprūpe) - par 14,0%.

Izdevumi, kas saistīti ar ģimenes un bērnu atbalstu, 2009.gadā bija 227 milj. latu jeb 10,3% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai, veidojot trešo lielāko izdevumu grupu. Tajos iekļauti izdevumi valsts pabalstiem ģimenēm ar bērniem, bērnu sociālās aprūpes iestādēm, pašvaldību pabalsti ģimenēm ar bērniem, kā arī cita veida atbalsts.

ESSPROS funkcija “mājoklis” ietver izdevumus sociālajiem dzīvokļiem/sociālajām mājām, kā arī pašvaldību dzīvokļu pabalstus. ESSPROS sadaļā “mājoklis” ir vērojams lielākais izdevumu samazinājums 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu (par 39,5%), kas saistīts ar finansējuma samazināšanos vienreizējam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstam denacionalizēto māju īrniekiem.

 

Sagatavojusi Dzīves līmeņa statistikas daļa
Kārlis Smudzis
Tālr. 67366948


1 Eiropas statistikas sistēmā katru gadu tiek apkopoti un publicēti harmonizēti dati par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) izstrādāto ESSPROS (Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēma) metodoloģiju. Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004.gadā. Dati par sociālās aizsardzības izdevumiem atrodami CSP mājaslapā. To apkopošanai tiek izmantoti dažādu valsts institūciju sniegtā informācija.
2 Provizoriskie dati.
3 Dati par administratīvajiem izdevumiem iegūti aprēķinu rezultātā.
4 ESSPROS funkcijai “citi izdevumi” 2008.gadā vērojams izdevumu samazinājums – par 94,8%, kas galvenokārt skaidrojams ar faktu, ka 2008.gadā vairs netika veikta invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta aizņēmumu atmaksa valsts pamatbudžetam.
5 Neieskaitot 2009.gada 16.jūnijā pieņemtā likuma „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” rezultātā no vecuma pensijas ieturēto summu.