Par izdevumiem sociālajai aizsardzībai 2008. gadā

19.11.2009

Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati liecina, ka izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā saskaņā ar ESSPROS metodoloģiju*) 2008.gadā bija 1991milj. latu jeb 12.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt 2007.gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai veidoja 1621milj. latu jeb 11.0% no IKP.

Apkopota informācija par izdevumiem sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā ir pieejama līdz 2007. gadam. Baltijas valstīs izdevumi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret IKP bija viszemākie: Latvijā – 11.0 %, Igaunijā – 12.5%, Lietuvā – 14.3%. Eiropas Savienībā šis rādītājs vidēji bija– **) 26.2% no IKP.

Sociālās aizsardzības ieņēmumu struktūra 2008.gadā bija sekojoša: sociālās iemaksas -66.0%, valsts un pašvaldību budžeta finansējums - 33.8% un cita veida ieņēmumi - 0.2%.

Sociālas aizsardzības izdevumi Latvijā saskaņā ar ESSPROS klasifikāciju (milj. latu)


2006

2007

**) 2008

Izdevumu pieaugums 2008.gadā attiecībā pret 2007.gadu, %

milj. latu

%

Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai, pavisam

1 371.5

1 621.3

1 990.8

100.0

+ 22.8

Tai skaitā atbilstoši funkcijai:

Slimība/veselības aprūpe

386.8

468.3

561.4

28.2

+ 19.9

Invaliditāte

96.9

109.6

146.5

7.4

+ 33.7

Vecums

613.3

707.8

875.7

44.0

+ 23.7

Apgādnieka zaudējums

28.9

32.0

38.9

1.9

+ 21.6

Ģimene/bērni

134.8

172.9

220.7

11.1

+ 27.6

Bezdarbs

49.2

51.3

63.1

3.2

+ 23.0

Mājoklis

10.9

18.5

27.6

1.4

+ 49.2

Sociālā atstumtība

13.8

16.6

18.2

0.9

+ 9.6

Administratīvās izmaksas

26.5

30.7

37.9

1.9

+ 23.5

Citi izdevumi

10.5

13.5

***) 0.7

0.0

- 94.8


No kopējiem izdevumiem 2008.gadā naudā izmaksātie pabalsti veidoja 70.0%, savukārt pabalsti mantiskā formā - 30.0%.

Dominējošie izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā 2008.gadā bija pensijas vecuma iedzīvotājiem (ESSPROS funkcijā ”vecums”) -876milj. latu jeb 44.0% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. 93.5% no tiem bija izdevumi vecuma pensijai – 819milj. latu. Papildus vecuma pensijai, izdevumi funkcijā “vecums” ietver arī izdienas pensijas, mājas aprūpi veciem cilvēkiem, kā arī citus pabalstus.

Otru lielāko izdevumu grupu veidoja izdevumi veselības aprūpei (ESSPROS funkcija “slimība”) - 561milj. latu jeb 28.2% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. Tajos iekļauts valsts finansējums ambulatorajai un stacionārajai veselības aprūpei, izdevumi slimības pabalstiem, kā arī pašvaldības pabalsti veselības aprūpes izdevumu segšanai u.c.

Izdevumi, kas saistīti ar ģimenes un bērnu atbalstu, 2008.gadā bija 221milj. latu jeb 11.1% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai, veidojot trešo lielāko izdevumu grupu. Tajos iekļauti izdevumi valsts pabalstiem ģimenēm ar bērniem, bērnu sociālās aprūpes iestādēm, pašvaldību pabalsti ģimenēm ar bērniem, kā arī cita veida atbalsts. Salīdzinot ar 2007.gadu, šajā izdevumu grupā novērojams liels izdevumu pieaugums (par 27.6%), kas skaidrojams ar vecāku pabalsta ieviešanu no 2008.gada, kā arī izdevumu palielināšanos bērnu aprūpes iestādēm un citiem pabalstiem.

Ar invaliditāti saistītie izdevumi bija ceturtie lielākie izdevumi sociālajai aizsardzībai. Šai izdevumu grupai novērojams otrs lielākais izdevumu pieaugums - par 33.7%, kas galvenokārt skaidrojams ar izdevumiem jaunam valsts pabalstam (pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana), kā arī izdevumu pieaugumu invaliditātes pensijai un citiem pabalstiem.

ESPROSS funkcija “mājoklis” ietver izdevumus sociālajiem dzīvokļiem/sociālajām mājām, kā arī pašvaldības dzīvokļu pabalstus. ESSPROS sadaļai “mājoklis” ir novērojams lielākais izdevumu pieaugums 2008.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu - par 49.2%, kas saistīts ar finansējuma palielināšanos vienreizējam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstam denacionalizēto māju īrniekiem, kā arī izdevumu pieaugumu pašvaldību dzīvokļa pabalstam.



*) Eiropas statistikas sistēmā katru gadu tiek apkopoti un publicēti harmonizēti dati par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) izstrādāto ESSPROS (Eiropas integrētā sociālās aizsardzības statistikas sistēma) metodoloģiju. Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004.gadā. Dati par sociālas aizsardzības izdevumiem atrodami CSP mājaslapā. To apkopošanai tiek izmantoti dažādu valsts institūciju sniegtā informācija.
**) provizoriskie dati
***) ESPROSS funkcijai “citi izdevumi” vērojams izdevumu samazinājums - par 94.8%, kas galvenokārt skaidrojams ar faktu, ka 2008. gadā vairs netika veikta invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta aizņēmumu atmaksa valsts pamatbudžetam.


Sagatavojusi Dzīves līmeņa statistikas daļa
Baiba Zukula
Tālr. 67366847