Par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pieejamību mājsaimniecībās

15.10.2009

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma* par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū rezultāti liecina, ka 2009.gadā internets bija pieejams 58% mājsaimniecību, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2008.gadā. 69% iedzīvotāju vismaz reizi ir lietojuši internetu.
No statistiskajiem reģioniem visvairāk mājsaimniecību ar interneta pieslēgumu bija Pierīgā - 65% un Rīgā - 64%, bet vismazāk – Vidzemē - 48% un Latgalē - 44%.

 



Lai piekļūtu internetam, visvairāk – 45% mājsaimniecību – tika izmantots galda dators. Palielinājies mājsaimniecību skaits, kurās interneta piekļuvei tiek izmantots portatīvais dators, sasniedzot 20%, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2008.gadā. Arī mobilo tālruni interneta piekļuvei izmantoja 20% no visām mājsaimniecībām.

Mājsaimniecībās, kurās pieejams internets, platjoslas pieslēgumu lietoja 87%, kas ir par 11 procentpunktiem vairāk nekā 2008.gadā, bet, salīdzinot ar 2007.gadu, kāpums ir divtik liels – 23 procentpunkti.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka datora un interneta lietošanas biežums ir apgriezti proporcionāls personu vecumam. 2009.gada pirmajā ceturksnī regulāri interneta lietotāji vecuma grupā 16–24 gadi bija 96%, 25–34 gadi – 85%, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem – tikai 20% no iedzīvotājiem attiecīgajā vecuma grupā.

 

* regulāri - vismaz reizi nedēļā.

87% no visiem interneta lietotājiem to izmantoja mājās, 34% – darba vietā, bet 19% – izglītības iestādēs, taču vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem, t. i., grupā, kas ietver arī skolēnus un studentus, šis rādītājs bija ievērojami augstāks – 61%.

2009.gadā gandrīz visi interneta lietotāji (97%) to izmantoja informācijas meklēšanai un tiešsaistes pakalpojumiem, 90% – e-pasta sūtīšanai, čatošanai u.tml. sazināšanās darbībām internetā, 66% – lietoja internetbankas pakalpojumus, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā šajā pašā periodā 2008.gadā. 36%, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, interneta lietotāju to izmantoja sadarbībai ar valsts un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (informācijas meklēšana iestāžu mājaslapās, nepieciešamo veidlapu lejupielāde, aizpildītu veidlapu iesniegšana).

Šogad paplašināti tika pētīti e-komercijas rādītāji, piemēram, iemesli, kas pamudinātu veikt pirkumus internetā, norēķinu veidi un problēmas, iepērkoties internetā. Katrs ceturtais iedzīvotājs (26%) jeb 38% no interneta lietotājiem, vismaz reizi internetā bija iepirkušies un pasūtījuši preces vai pakalpojumus savām vajadzībām.



Preču un pakalpojumu pirkšana internetā
(% no interneta lietotājiem attiecīgajā vecuma grupā)


2008

2009

Kopā 1674

33

38

Vecums (gadi)

16–24

31

35

25–34

43

51

35–44

35

37

45–54

29

33

55–74

21

24


Populārākās preces, kuras iedzīvotāji iegādājās internetā, bija sabiedrisko pasākumu biļetes, elektroniskās iekārtas, kā arī apģērbi un sporta preces.


Internetā pirktās preces un pakalpojumi personīgiem mērķiem

(% no iedzīvotājiem, kas pirka preces vai pakalpojumus internetā)


2008

2009

Sabiedrisko pasākumu biļetes

30

38

Elektroniskās iekārtas (t.sk. foto vai video kameras)

35

35

Apģērbi, sporta preces

33

34

Mājsaimniecības preces

30

30

Telekomunikāciju pakalpojumi

15

Datortehnika

17

14

Brīvdienu naktsmītnes

9

Grāmatas, žurnāli, avīzes, e-mācību materiāli

9

9

Filmas, mūzika

8

8

Datoru programmatūras

8

7


Pētījuma ietvaros tika noskaidrotas arī respondentu zināšanas par patērētāju pamattiesībām, iepērkoties internetā. Rezultāti liecina, ka 20% no interneta lietotājiem nav informēti ne par vienu no patērētāju pamattiesībām saistībā ar preču iegādi tiešsaistē.


Zināšanas par patērētāju pamattiesībām saistībā ar
preču iegādi tiešsaistē 2009.gadā

(% no interneta lietotājiem)

Tiesības atteikties no preces un tiesības saņemt samaksāto naudas summu fiksētā laika periodā

72

Preču piegāde ne vēlāk kā 30 dienas pēc pasūtījuma veikšanas (ja vien līgumā nav bijusi citāda vienošanās)

58

Privātums un datu aizsardzība (piem., piedāvājot atļaut datu apstrādi pēc pasūtījuma izpildes un rēķina apstrādes)

63

Tiesības būt informētam par līguma nosacījumiem

68

Neviena no iepriekš minētajām pamattiesībām

20


* Apsekojums tika veikts 2009.gada 2.ceturksnī. Izlases veidā tika apsekoti 3.9 tūkst. mājsaimniecību, kurās dzīvo vismaz viena persona vecumā no 16 līdz 74 gadiem, un aptaujātas visas mājsaimniecībā dzīvojošās personas minētajā vecumā. Tāpēc iegūtie rezultāti ir attiecināmi tieši uz šo mājsaimniecību un iedzīvotāju grupu.

Plašāka informācija par apsekojuma “Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana mājsaimniecībās un iedzīvotāju vidū” rezultātiem ir pieejama Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapas datubāzē. Decembrī iznāks arī datu krājums “Informācijas sabiedrība Latvijā”. Šāds apsekojums pēc vienotas metodoloģijas tiek veikts visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tāpēc iegūtie rezultāti ir salīdzināmi un tiks publicēti arī Eurostat mājaslapā http://ec.europa.eu/eurostat.


Sagatavojusi Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa
Ineta Kromane
Tālr.67366725