Par iekšzemes kopprodukta izmaiņām 2010. gada 2.ceturksnī

08.09.2010

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2010. gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2009. gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 2.1%.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2010. gada otrais ceturksnis pret 2010. gada pirmo ceturksni pieaudzis par 0.8%, bet krities par 2.9% pret 2009. gada otro ceturksni.

 

Gads

Iekšzemes kopprodukts

(sezonāli neizlīdzināti dati)

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju

milj. latu

salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

latos

faktiskajās cenās

2000.gada salīdzināmās cenās

faktiskajās cenās

2000.gada salīdzināmās cenās

2009

13 083

6 828

82.0

5 802

3 028

1. ceturksnis

3 309

1 556

82.2

1 464

688

2. ceturksnis

3 340

1 710

81.9

1 480

758

3. ceturksnis

3 221

1 751

80.9

1 429

777

4. ceturksnis

3 213

1 811

83.2

1 428

805

2010

 

 

 

 

 

1.ceturksnis

2 853

1 463

94.0

1 270

651

2. ceturksnis

3 143

1 675

97.9

1 402

747

Ražošanas aspekts

IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 17.1%) – par 0.1%, transporta un sakaru nozarē (12.2%) – par 2.5% un apstrādes rūpniecībā (11.9%) – par 15.3%. Ievērojams kritums saglabājās būvniecībā (4.8%) – par 35.3%.

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa darbības veidiem 2010.gada 2. ceturksnī
(NACE 1.1 red., salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
A lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība;
B zvejniecība;
C ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde;
D apstrādes rūpniecība;
E elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde;
F būvniecība;
G tirdzniecība;
H viesnīcas un restorāni;
I transports un sakari;
J finanses;
K komercpakalpojumi;
L valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana;
M izglītība;
N veselība un sociālā aprūpe;
O citi komunālie un individuālie pakalpojumi;
D.21-D.31 produktu nodokļi mīnus subsīdijas

 

Ražošanas aspekta komponenšu ietekme uz iekšzemes kopprodukta izmaiņām
(salīdzināmajās cenās, procentpunkti)

 

Pārmaiņas nozīmīgākajās nozarēs 2010. gada 2. ceturksnī
(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
MazumtirdzniecībaTransports un sakari
Apstrādes rūpniecībaBūvniecība

 

Izlietojuma aspekts

2010.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni (faktiskajās cenās) privātais galapatēriņš samazinājās par 3.3%, valdības galapatēriņš – par 17.1%, bruto pamatkapitāla veidošana – par 37.1%. Savukārt importa apjomi palielinājās par 19.6%, eksporta par 20.7%.

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa izlietojuma veidiem
faktiskajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

Privātajā galapatēriņā lielākie izdevumi bija mājokļa uzturēšanai, kuri palielinājās par 0.8%, pārtikai, kuri samazinājās par 2.9% un transportam, kuri palielinājās par 4.9%.

Privātā galapatēriņa izdevumu izmaiņas pa patēriņa grupām 2010.gada 2.ceturksnī
(COICOP, faktiskajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
01 pārtika;
02 alkoholiskie dzērieni, tabaka;
03 apģērbi, apavi;
04 mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais;
05 mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana;
06 veselības aprūpe;
07 transports;
08 sakari;
09 atpūta un kultūra;
10 izglītība;
11 restorāni un viesnīcas;
12 dažādas preces un pakalpojumi

 

Eksporta un importa izmaiņas nozīmīgākajās preču grupās 2010.gada 2.ceturksnī
(faktiskajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
a koks un koka izstrādājumi;
b satiksmes līdzekļi un to aprīkojums;
c minerālprodukti;
d ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi
 

 

Eksporta un importa izmaiņas nozīmīgākajās pakalpojumu grupās 2010.gada 2.ceturksnī
(Latvijas Bankas dati, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
e izklaides un darījumu braucieni;
f kravu pārvadājumi;
g būvniecība;
h pasažieru pārvadājumi

Salīdzināmajās cenās 2010.gada otrajā ceturksnī pret 2009.gada otro ceturksni privātajā galapatēriņā turpinājās pirkumu apjomu samazināšanās. Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājās par 6.9%, bet izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai – par 37.4%. Preču eksports (72.2% no kopējā eksporta) pieaudzis par 22.6% un pakalpojumu eksports krities par 14.9%. Savukārt preču importa apjomi (85.4 % no kopējā importa) pieauguši par 17.9%, bet pakalpojuma importa apjomi samazinājušies par 6.6%.

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa izlietojuma veidiem
salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

 

Izlietojuma aspekta komponenšu ietekme uz iekšzemes kopprodukta izmaiņām
(salīdzināmajās cenās, procentpunkti)

 

IEKŠZEMES KOPPRODUKTA IZMAIŅAS BALTIJAS VALSTĪS
(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)


Sagatavojusi Ceturkšņa nacionālo kontu daļa
Elita Kalniņa
Tālr. 67366961