Par iekšzemes kopprodukta izmaiņām 2009. gada pirmajā ceturksnī

09.06.2009

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2009. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 18.0%.*

Ražošanas aspekts

Pārmaiņas nozīmīgākajās nozarēs 2009. gada 1. ceturksnī
(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)

IKP lejupslīdi noteica apjomu kritumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 15.9%) - par 25.8%, transporta un sakaru nozarē (11.0%) – par 15.4%, apstrādes rūpniecībā (8.6%) – par 25.8% un būvniecībā (5.4%) – par 28.2%.

Mazumtirdzniecība

Transports un sakari

Apstrādes rūpniecība

Būvniecība


Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa darbības veidiem 2009.gada 1. ceturksnī
(NACE 1.1 red., salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)

A lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība;
B zvejniecība;
C ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde;
D apstrādes rūpniecība;
E elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde;
F būvniecība;
G tirdzniecība;
H viesnīcas un restorāni;
I transports un sakari;
J finanses;
K komercpakalpojumi;
L valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana;
M izglītība;
N veselība un sociālā aprūpe;
O citi komunālie un individuālie pakalpojumi


Izlietojuma aspekts

Iekšzemes kopprodukta izmaiņas pa izlietojuma veidiem
faktiskajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni

2009.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada 1.ceturksni (faktiskajās cenās) privātajā galapatēriņā samazinājās izdevumi pārtikai - par 4,6%, atpūtai un kultūrai – par 9,7%, apģērbiem un apaviem – par 42%. Neliels augums bija vērojams izdevumos mājoklim, elektrībai – par 3.7%, transporta izdevumiem – par 1.4%, veselībai – par 0.9%.

Kritumu salīdzināmajās cenās privātajā galapatēriņā izraisīja pirkumu apjomu samazināšanās. Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājās par 1.2%, bet izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai – par 34.1%. Preču eksports (61.1% no kopējā eksporta) krities par 22.6% un pakalpojumu eksports – par 4.7%. Savukārt preču importa apjomi(79.4 % no kopējā importa) samazinājušies par 34.2%, bet pakalpojuma importa apjomi - par 35.1%.

IEKŠZEMES KOPPRODUKTA PIEAUGUMS BALTIJAS VALSTĪS
(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

* Sezonāli izlīdzinātie dati par IKP izmaiņām CSP datubāzē tiks publicēti 10.06.2009.

Sagatavojusi Nacionālo kontu daļa
Elita Kalniņa
Tālr. 67366961