Par iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumu 2010.gadā

02.06.2011

Centrālā statistikas pārvalde, veicot apsekojumu „Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (saīsināti no angļu valodas – EU-SILC)”, 2010.gadā aptaujāja 6,3 tūkstošus mājsaimniecību. Apsekojumā visiem mājsaimniecības locekļiem 16 un vairāk gadu vecumā tika uzdoti jautājumi par veselību. Kopumā 2010.gadā vērtējumu par savu veselības stāvokli sniedza 12,9 tūkstoši respondentu, kuru atbildes tika vispārinātas uz visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem.

Apsekojumā respondenti tika aicināti sniegt vērtējumu par savu veselības stāvokli. 2010.gadā 4,6% respondentu savu veselības raksturoja kā “ļoti labu”. Tomēr lielākais respondentu īpatsvars izvēlējās atturīgāku vērtējumu. 44% respondentu savu veselības stāvokli raksturoja kā “labu” un 34% – kā “vidēju”. Savukārt 13% savu veselības stāvokli raksturoja kā “sliktu” un 3,2% – kā “ļoti sliktu”. Tas būtiski neatšķiras no apsekojuma rezultātiem, kas tika iegūti gadu iepriekš.

Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķīrās. Zemāk ievietotais grafiskais attēls parāda, ka vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes.

Atbilžu sadalījums uz jautājumu "Kā Jūs vērtējat savu vispārējo veselības stāvokli?" 2010.gadā
(procentos)

Veselības stāvokļa pašvērtējums dažādās vecuma grupās ir atšķirīgs. Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 86% no tiem savu veselību novērtēja kā “labu” vai “ļoti labu”. Savukārt vissliktāk savu veselību vērtē respondenti vecumā 65 gadi un vairāk. 45% no tiem savu veselību raksturo kā “sliktu” vai “ļoti sliktu”.

2010.gadā uz jautājumu “Vai Jums ir kāda hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi?” apstiprinošu atbildi sniedza vairāk nekā trešdaļa respondentu (34%). 30% respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas viņu ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā. 7,0% no viņiem šo problēmu norādīja kā nopietnu (t.i., ir stipri ierobežojumi), bet 23% norādīja, ka ierobežojumi pastāv, bet tie nav tik izteikti. Pēc apsekojuma rezultātiem var secināt, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi cilvēkiem krasi palielinās vecuma grupā 65 gadi un vairāk. Tikai 33% respondentu vecumā 65 gadi un vairāk apgalvoja, ka pēdējo 6 mēnešu laikā viņiem nav bijuši veselības problēmu radīti ierobežojumi, veicot ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.

EU-SILC apsekojuma laikā respondentiem tika uzdots jautājums “Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet Jūs to neizdarījāt?”. Apstiprinoši uz šo jautājumu (“jā, ir bijis vismaz 1 gadījums”) atbildēja 21% respondentu, kas ir vairāk nekā 2008.gadā (19%) un 2009.gadā (16%). Zemāk ievietotais grafiks parāda, ka arvien vairāk iedzīvotāju ārstu neapmeklē naudas trūkuma dēļ.

Galvenais ārsta neapmeklēšanas iemesls tām personām, kurām pēdējo 12 mēnešu laikā bija vismaz viens gadījums, kad bija nepieciešamība veikt pārbaudi vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu), bet tas netika izdarīts 2008.-2010.gadā
(procentos)

EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka visbiežāk nepieciešamības gadījumā pie medicīnas speciālistiem nav vērsušies bezdarbnieki un pensionāri. 30% bezdarbnieku un 26% pensionāru sniedza apstiprinošu atbildi uz jautājumu “Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet Jūs to neizdarījāt?”. Savukārt uz šo jautājumu apstiprinoši atbildēja krietni mazāks īpatsvars nodarbināto (18%) un citu neaktīvo personu (14%). Kā galveno iemeslu medicīnas speciālista neapmeklēšanas bezdarbnieki (82%) un pensionāri (65%) minēja, ka “nevarēja to atļauties vai tas bija pārāk dārgi”. Tādējādi ceturtā daļa (25%) no kopējā bezdarbnieku skaita un 17% no pensionāru kopskaita 2010.gadā naudas trūkuma dēļ bija spiesti attiekties no mediķu palīdzības, kaut gan šāda palīdzība tiem bija nepieciešama. Tas var atstāt iespaidu uz bezdarbnieku un pensionāru veselības stāvokļa pasliktināšanās risku un ielaistu slimību gadījumu skaita pieaugumu tuvākajā nākotnē.

21% aptaujāto respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 84% no tiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet to neizdarīja, kā galveno iemeslu minēja, ka viņi “nevarēja to atļauties vai tas bija pārāk dārgi”. Savukārt, otrs visbiežāk minētais zobārsta neapmeklēšanas iemesls (7,3%) bija “bailes no zobārstiem”.

 

Sagatavojusi Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Tālr. 67366727
Liene Āboliņa