Par iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumu 2009. gadā

29.03.2010

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi 2009. gada Kopienas statistikas apsekojuma par iedzīvotājuienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) datus par 16 gadi un vecāku iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumiem. EU-SILC apsekojums (tas notika martā-jūlijā) neliecina par iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumu pasliktināšanos.

Iedzīvotāju vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums 2008.un 2009.gadā (procentos)

2008. gadā

2009. gadā


Salīdzinot 2009.gada un 2008.gada apsekojuma rezultātus, var konstatēt, ka ir palielinājušies laba veselības stāvokļa pašvērtējumi, vienlaicīgi sarūkot vidēja veselības stāvokļa pašvērtējumiem. Nedaudz samazinājušies arī “slikta” un “ļoti slikta” veselības stāvokļa pašvērtējumi.

Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu atšķiras. Sievietes retāk savu veselības stāvokli ir raksturojušas kā “labu” un “ļoti labu”, bet biežāk to raksturojušas kā “vidēju” un pat “sliktu”. Ņemot vērā atšķirīgo abu dzimumu vecuma struktūru (sieviešu mūža garums ir lielāks nekā vīriešiem), tas nav nekas pārsteidzošs.

Veselības stāvokļa pašvērtējums dažādās vecuma grupās ir atšķirīgs. Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 83% no tiem savu veselību novērtēja kā “labu” vai “ļoti labu”. Savukārt 43% iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem savu veselību vērtē kā “sliktu” vai “ļoti sliktu”.

Ar visai sliktiem sava veselības stāvokļa pašvērtējumiem uz vidējo rādītāju fona izceļas Latgales reģions, kurā 2009.gadā piektā daļa (20%) iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtēja kā “sliktu” un “ļoti sliktu”. Latgales iedzīvotāju ienākumu līmenis vienmēr ir bijis zemākais valstī un tas nenoliedzami ietekmējis spēju segt ar ārstēšanos saistītos izdevumus. Ievērojami sliktāks sava veselības stāvokļa pašvērtējums ir 1.kvintiles jeb zemākā ienākumu līmeņa mājsaimniecību grupā, kur šādu vērtējumu sniedza 21% 16 gadi un vecāku personu, bet 2. kvintilē gandrīz trešā daļa – 31% (otrajā kvintilē ir augsts pensionāru īpatsvars).

Nedaudz uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret savas veselības aprūpi un profilaksi. No 19% 2008. gadā līdz 16% 2009. gadā ir samazinājies to respondentu īpatsvars, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos (izņemot zobārstu), bet viņi to nav izdarījuši. Tajā pašā laikā no 6.6% līdz 7.9% ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atteicās no ārsta vizītes naudas trūkuma dēļ.

 

“Vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos un to neizdarīja”
(procentos)

2008

2009

Visi 16 gadi un vecāki iedzīvotāji

100

100

Nē, tāds gadījums nav bijis

81.1

84.2

Jā, bija vismaz viens šāds gadījums

18.9

15.8

tai skaitā sekojošu iemeslu dēļ:

nevarēju to atļauties (pārāk dārgi)

6.6

7.9

pārāk ilgi jāgaida uz pieņemšanu/ rindas

2.4

1.3

nevarēju izbrīvēt laiku darba apstākļu dēļ vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem

3.6

1.8

bija pārāk tālu jābrauc /nav transporta līdzekļu

0.7

0.5

bailes no ārstiem/slimnīcas/ izmeklēšanas/ārstēšanas

0.4

0.4

gribēju nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk

4.2

3.3

nezināju nevienu labu ārstu vai speciālistu

0.6

0.4

citi iemesli

0.5

0.2


2009.gadā puse no tām personām, kuras atteikušās no medicīnas speciālista palīdzības, kā galveno iemeslu nosauca “nevarēju atļauties (pārāk dārgi)”, kad gadu iepriekš to īpatsvars pārsniedza nedaudz vairāk par trešdaļu (35%). Tas ir skaidrojams ar to, ka 2009.gada martā tika paaugstinātas ambulatoro pakalpojumu cenas, savukārt, slimnīcu pakalpojumu cenas dubultojās.

Vislielākās problēmas norēķināties par veselības pakalpojumiem ir trūcīgākajām iedzīvotāju grupām.

16 gadi un vecāku iedzīvotāju īpatsvars, kuri neveica pārbaudi pie medicīnas speciālista naudas trūkuma dēļ dažāda ienākumu līmeņa kvintiļu grupās 2009.gadā (procentos) 

 


No 11% 2008.gadā līdz 13% 2009.gadā ir pieaudzis to personu vecumā no 16 gadiem īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties zobu pārbaudi vai ārstēšanu. Ar šo problēmu visbiežāk sastopas personas, kuras pieder pie zemāka ienākuma līmeņa mājsaimniecībām.

 16 gadi un vecāku iedzīvotāju īpatsvars, kuri neveica zobu pārbaudi vai ārstēšanu,naudas trūkuma dēļ dažāda ienākumu līmeņa kvintiļu grupās 2009.gadā (procentos)

 


 

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Edmunds Vaskis
tālr. 67366908

 

Metodoloģiskie paskaidrojumi

2009.gada EU-SILC apsekojuma laikā tika aptaujātas 5797 mājsaimniecības. Jautājumi par veselības stāvokli tika uzdoti visiem mājsaimniecību locekļiem vecumā no 16 gadiem un vairāk. Kopumā tika aptaujāti 12 207 respondenti, kuru sniegtās atbildes tika vispārinātas uz visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem.

Kvintile - viena piektā daļa no mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā naudas ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. 1. kvintilē ir pārstāvētas pašas trūcīgākās mājsaimniecības, savukārt 5. kvintilē turīgākās.