Par iedzīvotāju piedalīšanos kultūras un sporta aktivitātēs

30.04.2008

Kultūra bagātina sabiedrības apziņu un tai pašā laikā kultūras aktivitātes ir arī viena no brīvā laika pavadīšanas formām. Atbildi uz jautājumu par to vai kultūras un sporta pasākumu apmeklēšana joprojām sabiedrībā ir izplatīta brīvā laika pavadīšanas forma var sniegt Centrālās statistikas pārvaldes veiktā EU-SILC1 2006.gada apsekojuma dati, kurā atbildes sniedza 16 gadi un vecāki respondenti2.

Atbilžu sadalījums uz jautājumu "Cik bieži pēdējo 12 mēnešu laikā apmeklējāt kultūras un sporta pasākumus" (procentos)

Iedzīvotāju vidū populārākie kultūras pasākumi ir izrādes un koncerti. Pēdējo 12 mēnešu laikā tos vismaz 1-3 reizes ir apmeklējis katrs trešais iedzīvotājs. Izrāžu un koncertu apmeklējumi ir arī tā kultūras aktivitāšu forma, kurā vislabprātāk, atšķirībā no citām kultūras un sporta aktivitātēm, piedalās visu vecuma grupu iedzīvotāji.

Izrāžu vai koncertu apmeklēšanas biežums dažādās vecuma grupās
(procentos)

Pat vecuma grupā virs 65 gadiem izrādes vai koncertus vismaz reizi pēdējo 12 mēnešu laikā ir apmeklējis katrs piektais (20,6%) šīs vecuma grupas iedzīvotājs, kas tālu pārsniedz citu aktivitāšu līdzdalības mērogus.

Apsekojuma dati liecina, ka izrādes un koncertus savu iespēju robežās cenšas apmeklēt gan kā trūcīgie, tā arī turīgākie iedzīvotāji. Grafiskā attēlā tiek raksturota dažāda ienākuma līmeņa iedzīvotāju piedalīšanās līmenis kultūras un sporta aktivitātēs, atkarībā no piederības rīcībā esošo ienākumu kvintiļu3 grupām. Tajā redzams iedzīvotāju īpatsvars, kas pēdējo 12 mēnešu laikā kādu no grafikā attēlotajām kultūras un sporta aktivitātēm apmeklējis vismaz 1 reizi.

Dažāda ienākuma līmeņa iedzīvotāju piedalīšanās kultūras un sporta aktivitātēs
(procentos)

Kā liecina apsekojuma dati, kino apmeklējumi nebūt nav izplatītākā kultūras pasākumu apmeklēšanas forma, ko var skaidrot ar to, ka no 26 rajoniem, neskaitot septiņas republikas pilsētas, kino apmeklējuma iespējas ir tikai 14 rajonos. Taču savu popularitāti kino nav zaudējis jauniešu (16-24 gadu vecumā) vidū, no kuriem 2/3 šīs vecuma grupas kino apmeklējuši vismaz vienu reizi gadā. Vispopulārākais kino bija starp jaunietēm 16-24 gadu vecumā, no kurām 6,1% jeb katra sešpadsmitā kino bija apmeklējusi vairāk nekā 12 reizes pēdējā gada laikā. Zēni un jaunieši šajā vecuma grupā to kompensēja ar tik pat aktīvu (6,2% - vairāk nekā 12 reizes) sporta pasākumu apmeklēšanu, kas abos gadījumos ir pats augstākais rādītājs starp visām citām vecuma grupām.

Jāsecina, ka kultūras dzīve un tās aktivitātes joprojām ir aktīvākas galvaspilsētā un ievērojami atpaliek ārpus tās. Latgalē, kuras iedzīvotāju ienākumu līmenis ir zemākais Latvijā, kino pēdējo 12 mēnešu laikā nebija apmeklējuši 88% 16 gadus un vecāki iedzīvotāji, kas par 12 procenta punktiem ir vairāk nekā vidēji Latvijā. Līdzīga situācija ir novērojama arī attiecībā uz pārējām kultūras aktivitātēm. Tomēr tas neattiecas uz sporta aktivitāšu apmeklējumiem Latgalē, kas atbilst Latvijas vidējam līmenim.

___________________________
[1] Kopienas statistikas apsekojums par iedzīvotājuienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC), kas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikts, izmantojot vienotu metodoloģiju un definīcijas.
[2] EU-SILC 2006.gada apsekojumā pavisam tika apsekoti 9,1 tūkstotis 16 gadi un vecāki respondenti.
[3] Kvintile - viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Tālr. 67366998
Lidija Spārīte