Par iedzīvotāju migrāciju Latvijā 2011. gadā

27.07.2012

2011. gada tautas skaitīšanas datu analīzes rezultātā tika iegūta nepieciešamā informācija, lai Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) varētu precizēt iedzīvotāju skaitu valstī. 2011.gada 1.janvārī Latvijā bija 2 074,6 tūkst. iedzīvotāji, kas ir par 155 tūkstošiem mazāk nekā iepriekš publicētā informācija, kas tika iegūta, izmantojot Iedzīvotāju reģistra datus. Tautas skaitīšanā iegūtā informācija par iedzīvotāju emigrāciju liecina, ka pirms tautas skaitīšanas izmantotā informācija par oficiāli reģistrētajām emigrējošām personām ir nepilnīga, novērtējot kopējo emigrantu plūsmu, turklāt emigrācijas reģistrācijas gads bieži neatbilst reālajam emigrācijas periodam.

Atbilstoši CSP sagatavotajam iedzīvotāju skaita novērtējumam 2011.gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 23 127 cilvēkiem. Uz pastāvīgu dzīvi vai uz laiku, kas vienāds vai ilgāks par vienu gadu, Latvijā ieradās 7 253 personas, bet uz citu valsti izbrauca, ar nolūku uzturēties tur pastāvīgi vai vienu gadu un ilgāk, 30 380 personas. No iedzīvotāju skaita, kas ieradās Latvijā, – 28 % bija no Eiropas Savienības valstīm, savukārt uz tām emigrēja 85 %. Valstis, uz kurām visbiežāk devās Latvijas iedzīvotāji, bija Lielbritānija, Vācija un Īrija.

Imigrantu un emigrantu sadalījums pa valstu grupām 2011. gadā

Valstu grupas

Imigrācija

Procentos

Emigrācija

Procentos

Kopā

7 253

100

30 380

100

Eiropas Savienība

2 023

27.9

25 779

84.8

EBTA1

79

1.1

2 333

7.7

Eiropas Savienības kandidātvalstis 2

127

1.8

50

0.2

Citas valstis

5 024

69.3

2 218

7.3

No kopējā iedzīvotāju skaita, kuri ieradās Latvijā, 55,8 % bija sievietes un 44,2 % vīrieši. Latvijā ieradās 1 260 bērnu vecumā līdz 14 gadiem, 74,9 % no kopējā imigrantu skaita bija darbaspējas vecumā (15–61).

Savukārt, raksturojot emigrāciju, jāsecina, ka kopējā emigrantu skaitā 82,8 % bija darbspējas vecumā. Satraucošs ir fakts, ka no Latvijas aizbraukuši 4 018 bērni vecumā līdz 14 gadiem, kā arī 75,5 % no emigrējušām sievietēm bija vecumā no 15 līdz 49 gadiem. No kopējā emigrantu skaita 51,7 % bija sievietes un 48,3% vīrieši.

Imigrantu un emigrantu galvenās vecuma grupas 2011. gadā

 

Imigrācija

Procentos

Emigrācija

Procentos

Kopā

7 253

100

30 380

100

Līdz darbspējas vecumam (0-14 gadi)

1 260

17.4

4 018

13.2

Darbspējas vecumā (15-61 gads)

5 435

74.9

25 159

82.8

Virs darbspējas vecumā (62+)

558

7.7

1 203

4.0

Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecumā emigrantu bija 4,6 reizes vairāk nekā imigrantu.

Ja analizējam migrācijas datus reģionos, jāsecina, ka visvairāk imigrantu apmetās Rīgas reģionā, bet visvairāk iedzīvotāji emigrēja no Zemgales un Rīgas reģiona – attiecīgi 1,61 un 1,60 % no kopējā iedzīvotāju skaita 2011.gada 1.janvārī reģionā, bet migrācijas rezultātā visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Zemgales un Kurzemes reģionā – attiecīgi par 1,45 un 1,29 % no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā.

Starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa reģioniem 2011.gadā

                                                                                                                                                                                                                                            

 

Imigrācija

Emigrācija

Migrācijas

saldo

Pavisam

% no iedzīvotāju

skaita reģionā

uz 01.01.2011

Pavisam

% no iedzīvotāju

skaita reģionā

uz 01.01.2011

Pavisam

% no iedzīvotāju

skaita reģionā

uz 01.01.2011

Latvija

7 253

0.35

30 380

1.46

-23 127

-1.13

Rīgas reģions

4 062

0.62

10 549

1.60

-6 487

-1.00

Pierīgas reģions

1 359

0.37

4 670

1.26

-3 311

-0.90

Vidzemes reģions

280

0.13

2 906

1.37

-2 626

-1.26

Kurzemes reģions

507

0.19

3 945

1.45

-3 438

-1.29

Zemgales reģions

480

0.19

4 100

1.61

-3 620

-1.45

Latgales reģions

565

0.19

4 210

1.38

-3 645

-1.22

Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem precizētu informāciju par migrāciju raksturojošiem rādītājiem laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam CSP publicēs 2013.gada 3.ceturksnī.

1 EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. EBTA locekles ir Norvēģija, Šveice, Islande, Lihtenšteina.
2 Eiropas Savienības kandidātvalstis – Horvātija, Turcija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

 

Sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta
Iedzīvotāju statistikas daļa vadītāja
Baiba Zukula
Tālr. 67366847