Par iedzīvotāju migrācijas aktuālajām tendencēm 2009. gadā

27.04.2010

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2009.gadā. Dati apkopoti, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par valstī dzīvesvietu deklarējušajām un no valsts izbraukušajām personām.

Ilgtermiņa migranti saskaņā ar ANO Rekomendācijām ir personas, kuras ierodas attiecīgajā valstī vai administratīvajā teritorijā ar mērķi apmesties uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu, vai arī izbrauc no tās uz citu pastāvīgo dzīvesvietu.

Apkopotie dati liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4700 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 2008.gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 2542 cilvēkiem.

2009.gadā no 71 valsts uz dzīvi Latvijā ieradās 2688 cilvēki (par 22,4% mazāk, salīdzinot ar 2008.gadu), bet uz pastāvīgu dzīvi 92 pasaules valstīs devās 7388 cilvēki (par 23,0% vairāk nekā 2008.gadā). Statistikas dati liecina, ka 2009.gadā starptautiskajā imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 54,9% (2008.gadā - 66,3%), bet emigrācijas plūsmā - 55,7% (2008.gadā - 57,0%).

Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija 2000. - 2009. gadā
(cilvēku skaits) 
 



Imigrācija un emigrācija pa valstīm 2009.
gadā
(valstis sakārtotas pēc migrācijas apgrozījuma)


Imigrācija

Emigrācija

Migrācijas apgrozījums (imigrācija + emigrācija)

Migrācijas saldo,
cilvēki

cilvēku skaits

procentos

cilvēku skaits

procentos

cilvēku skaits

procentos

Visas ārvalstis

2688

100

7388

100

10076

100

-4700

Tai skaitā:

Krievija

671

25,0

1613

21,8

2284

22,7

-942

Lielbritānija

179

6,7

1316

17,8

1495

14,8

-1137

Vācija

206

7,7

719

9,7

925

9,2

-513

Īrija

91

3,4

573

7,8

664

6,6

-482

Lietuva

225

8,4

312

4,2

537

5,3

-87

Baltkrievija

109

4,0

249

3,4

358

3,6

-140

ASV

58

2,2

266

3,6

324

3,2

-208

Zviedrija

97

3,6

174

2,3

271

2,7

-77

Itālija

71

2,6

164

2,2

235

2,3

-93

Igaunija

97

3,6

130

1,8

227

2,2

-33

Francija

60

2,2

130

1,8

190

1,9

-70

Dānija

52

1,9

119

1,6

171

1,7

-67

Citas valstis

772

28,7

1623

22,0

2395

23,8

-851

 

Aizvadītajā gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu, mūsu valsts iedzīvotāju emigrācija uz Lielbritāniju palielinājusies - 2,0 reizes, uz Krieviju - 1,3 reizes, uz Vāciju - 1,2 reizes, emigrācija uz Īriju samazinājusies 2,1 reizi.

No 2009.gada starptautiskiem emigrantiem Latvijas pilsonība bija 53,0% aizbraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 13,5%, citu ES valstu valstiskā piederība - 10,6%, pārējo valstu 22,9% (no tiem Krievijas pilsonība - 48,6%). No imigrantiem Latvijas pilsonība bija 19,4% iebraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 0,2%, citu ES valstu valstiskā piederība - 40,4%, pārējo valstu - 40,0% (no tiem Krievijas - 66,0%) iebraucēju.

2009.gadā imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši - 54,6%, bet emigrantu vairākums bija sievietes - 51,1%.


Imigrantu un emigrantu galvenās vecuma grupas 2009.
gadā
(Procentos no kopskaita)

Vecuma grupa

Imigrācija

Emigrācija

Līdz darbspējas vecumam (0-14 gadi)

20,1

13,4

Darbspējas vecumā (15-61 gads)

63,5

77,6

Virs darbspējas vecuma (62+)

16,4

9,0

 

Kā var secināt no tabulas datiem, bērnu īpatsvars imigrācijā ir lielāks nekā emigrācijā. Turpretī darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū emigrantu ir par 14,1 procentpunktu vairāk nekā imigrantu. Pensijas vecuma iedzīvotāju vidū imigrantu īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar emigrantu īpatsvaru.

2009.gadā iedzīvotāju starptautiskās migrācijas rezultātā mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu skaits valstī samazinājās par 1950 cilvēkiem, krievu - par 1826, ukraiņu - par 348, baltkrievu - par 181 cilvēku. Turpretī rumāņu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 60, zviedru - par 47, vāciešu - par 40 cilvēkiem.

Analizējot 2009.gada datus par starptautisko migrantu ģimenes stāvokli, redzams, ka gan imigrantu, gan emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 48,5% un 48,2%. Precēto personu īpatsvars imigrantu vidū bija 36,1%, bet emigrantu vidū - 36,4%.

Migrācijas teritoriālais skatījums rāda, ka Rīga ir ne vien pietiekami pievilcīgs imigrācijas galamērķis Latvijā, bet arī dod ievērojami pienesumu kopējā emigrācijas apjomā. 2009. gadā Rīgu par savu dzīvesvietu izvēlējās 53,9% starptautisko ilgtermiņa imigrantu. Rīdzinieki veidoja 45,5% no starptautisko emigrantu kopskaita. Pierīgas reģionā apmetās 12,4% migrantu, bet izbrauca 14,5% no emigrantu kopskaita, Kurzemes reģionā attiecīgi - 15,4% un 12,7%.

Analizējot valsts iekšējo iedzīvotāju migrāciju Latvijā, redzams, ka 2009.gadā pastāvīgo dzīvesvietu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mainījuši 39,9 tūkst. cilvēku, jeb par 9,6tūkst. cilvēku mazāk nekā 2008.gadā. Visai izteikta iekšējās migrācijas tendence ir pārcelties uz dzīvi valsts galvaspilsētā un Pierīgas reģionā - 2009.gadā uz dzīvi Rīgā ieradās 7,9 tūkst., Pierīgas statistiskajā reģionā - 13,1 tūkst. cilvēku. Turpinās tendence rīdziniekiem pārcelties dzīvot Pierīgas reģionā (2009.gadā - 7,5 tūkst. cilv.). Kopējais iekšējās iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi 2009. gadā bija Pierīgas statistiskajā reģionā un republikas pilsētās - Jūrmalā (450 cilvēki), Ventspilī (42), un Jēkabpilī (32).

 

Sagatavojusi Iedzīvotāju statistikas daļa
Dzidra Rumpīte
Tālr. 67366904