Par iedzīvotāju migrācijas aktuālajām tendencēm 2008. gadā

27.04.2009

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2008.gadā, kā arī par Latvijas iedzīvotāju strādāšanu ārzemēs. Dati apkopoti, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par valstī dzīvesvietu deklarējušajām un no valsts izbraukušajām personām un CSP Darbaspēka apsekojuma informāciju.

Ilgtermiņa migranti saskaņā ar ANO Rekomendācijām ir personas, kuras ierodas attiecīgajā valstī vai administratīvajā teritorijā ar mērķi apmesties uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu, vai izbrauc no tās uz citu pastāvīgo dzīvesvietu.

Apkopotie dati liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 2542 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 2007. gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 642 cilvēkiem.

2008. gadā Latvijā uz dzīvi ieradās 3465 cilvēki (par 2,2% mazāk, salīdzinot ar 2007. g.) no 73 valstīm, bet uz pastāvīgu dzīvi 90 pasaules valstīs devās 6007 cilvēki (par 43,6% vairāk nekā 2007. g.). Iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrāciju 2000. - 2008. gadā attēlo diagramma.

Iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrācija 2000. - 2008. gadā (cilvēku skaits)

Statistikas dati liecina, ka 2008. gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 66,3% (2007. gadā - 73,2%), bet emigrācijas - 57,0% (41,2%). Nākamajā tabulā parādītas valstis, ar kurām Latvijai 2008. gadā bija lielākās migrācijas plūsmas.

Imigrācija un emigrācija pa valstīm 2008. gadā (valstis sakārtotas pēc migrācijas apgrozījuma)

Imigrācija

Emigrācija

Migrācijas apgrozījums (imigrācija + emigrācija)

Migrāci-jas saldo, cilvēki

cilvēku skaits

procentos

cilvēku skaits

procentos

cilvēku skaits

procentos

Visas ārvalstis

3465

100

6007

100

9472

100

-2542

Tajā skaitā:

Krievija

452

13,0

1201

20,0

1653

17,5

-749

Īrija

198

5,7

1183

19,7

1381

14,6

-985

Lielbritānija

331

9,6

669

11,1

1000

10,6

-338

Vācija

269

7,8

610

10,1

879

9,3

-341

Baltkrievija

118

3,4

299

5,0

417

4,4

-181

Lietuva

298

8,6

113

1,9

411

4,3

185

Ukraina

132

3,8

230

3,8

362

3,8

-98

ASV

103

3,0

216

3,6

319

3,4

-113

Bulgārija

251

7,2

18

0,3

269

2,8

233

Zviedrija

86

2,5

132

2,2

218

2,3

-46

Rumānija

189

5,4

22

0,4

211

2,2

167

Citas valstis

1038

30,0

1314

21,9

2352

24,8

-276

Aizvadītajā 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu mūsu valsts iedzīvotāju emigrācija uz Īriju pieaugusi 6,5 reizes, uz Lielbritāniju - 1,7 reizes, uz Vāciju - 1,4 reizes, uz Ukrainu - 1,2 reizes. Lielais emigrantu skaita pieaugums uz ES valstīm, it sevišķi - uz Īriju, galvenokārt izskaidrojams ar to, ka personas, kas izceļojušas no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi, daļēji - arī vairākos iepriekšējos gados, tikai 2008. gadā sniegušas šo informāciju dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm.

Citu valstu vidū 2008. gadā lielākas migrācijas plūsmas bija arī ar Franciju, Itāliju, Igauniju, Poliju, Moldovu un Izraēlu.

No 2008. gada starpvalstu emigrantiem Latvijas pilsonība bija 59,2% aizbraucēju, Latvijas nepilsoņu īpatsvars - 19,2%, citu ES valstu pilsonība - 3,7%, pārējo valstu - 17,9%.

2008. gadā imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši - 60,4% no visiem imigrantiem, bet emigrantu vairākums bija sievietes - 56,3%.

Migrācijas teritoriālais skatījums liecina, ka Rīga ir ne vien pietiekami pievilcīgs imigrācijas galamērķis Latvijā, bet arī dod ievērojami pienesumu kopējā emigrācijas apjomā. 2008. gadā Rīgu par savu dzīvesvietu izvēlējās 54,9% starpvalstu ilgtermiņa imigrantu. Rīdzinieki veidoja 38,0% no starpvalstu emigrantu kopskaita. Pierīgas reģionā apmetās 13,6% imigrantu, bet emigrēja 12,5% no emigrantu kopskaita.

Analizējot valsts iekšējo iedzīvotāju migrāciju Latvijā, redzams, ka 2008. gadā pastāvīgo dzīvesvietu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mainījuši 49,6 tūkst. cilvēku, jeb par 5,5 tūkst. cilvēku mazāk nekā 2007. gadā. Visai izteikta iekšējās migrācijas tendence ir pārcelties uz dzīvi valsts galvaspilsētā un Pierīgas reģionā - 2008. gadā uz dzīvi Rīgā ieradās 9,4 tūkst. un Pierīgas statistiskajā reģionā - 15,4 tūkst. cilvēku. Turpinās tendence rīdziniekiem pārcelties dzīvot Pierīgas reģionā (2008. gadā - 8,3 tūkst. cilv.). Kopējais iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi 2008. gadā bija tikai Jūrmalā (473 cilvēki), kā arī Rīgas (4972), Ogres (379) un Jelgavas (266) rajonā.

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri dodas uz ārzemēm, galvenais mērķis ir tur atrast labāk apmaksātu darbu. Lai noskaidrotu ekonomiskās migrācijas apjomu un tās raksturojumu, CSP Darbaspēka izlasveida apsekojumā tika iekļauti papildus jautājumi par šo tēmu.

Saskaņā ar CSP Darbaspēka apsekojuma datiem, gandrīz trīs piektdaļas (58,6%) no mūsu valsts iedzīvotājiem, kuri 2008. gadā strādāja ārzemēs, pirms aizbraukšanas no Latvijas bija nodarbināti, katrs ceturtais (23,6%) bija darba meklētājs, bet katrs septītais (13,4%) - skolēns vai students.

Katrs piektais (21,2%), kurš devās strādāt uz ārzemēm un pirms tam Latvijā bija nodarbināts, strādāja tirdzniecībā, katrs septītais (15%) - būvniecībā, katrs devītais (10,7%) bija nodarbināts transporta un uzglabāšanas nozarē. Apstrādes rūpniecībā bija nodarbināti 8,7%, ar pašpatēriņa preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu individuālajās mājsaimniecībās - 7,1%, ar ceļotāju un viesu izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem - 6,5%. Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija nodarbināti 5,1%, tikpat liels skaits sniedza profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus. Izglītības jomā bija nodarbināti 4,3%.

Darbā uz ārzemēm visintensīvāk izceļoja Latgales iedzīvotāji - 2008. gadā - katrs ceturtais (22,8%), nedaudz mazāk - katrs piektais (19,2%) - no Pierīgas, bet katrs sestais (17,8%) - no Rīgas.

No visiem ārzemēs nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem gandrīz puse (45,6%) bija izraudzījušies Lielbritāniju, katrs ceturtais (22,6%) - Īriju, katrs deviņpadsmitais (5,3%) bija nodarbināts Norvēģijā, nedaudz mazāk (5%) - Vācijā, 3,9% strādāja Krievijā, bet 2,7% - Igaunijā. 

Sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta

Iedzīvotāju statistikas daļa un

Nodarbinātības statistikas daļa

Uldis Ušackis

Tālr. 67366900

Zaiga Priede

Tālr. 67366886