Par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju un nodarbinātību ārzemēs 2007.gadā

25.04.2008

Centrālās statistikas pārvalde (CSP), izmantojot no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes saņemto informāciju par valstī dzīvesvietu deklarējušajām un no valsts izbraukušajām personām, ir apkopojusi datus par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2007. gadā. Ilgtermiņa migranti saskaņā ar ANO Rekomendācijām ir personas, kuras ierodas attiecīgajā valstī vai administratīvajā teritorijā ar mērķi apmesties uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu, vai izbrauc no tās uz citu pastāvīgo dzīvesvietu.

Dati liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 642 cilvēkiem, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējā 2006. gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 2451 cilvēku.

2007. gadā Latvijā uz dzīvi ieradās 3541 cilvēks no 66 valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 4183 cilvēki uz 80 valstīm. Iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrāciju 2000. - 2007. gadā attēlo diagramma.

Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija 2000. - 2007. gadā
(cilvēku skaits)

Migrācijas statistikas dati liecina, ka 2007. gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 73,2%, bet emigrācijas - 41,2%. No 2007. gada starpvalstu imigrantiem Latvijas pilsonība bija 27,8%, citu ES valstu pilsonība - 46,4%, pārējo valstu - 25,0%, t. sk. Krievijas pilsonība - 10,6%. Emigrantu vidū Latvijas pilsonība bija 45,0% aizbraucēju, citu ES valstu pilsonība - 3,9%, pārējo valstu - 20,5%, t. sk. Krievijas pilsonība - 14,6%. Latvijas nepilsoņu īpatsvars imigrantu vidū bija 0,8%, bet emigrantu vidū - 30,6%.

Imigrācija un emigrācija pa valstīm 2007. gadā
(Valstu saraksts sakārtots pēc migrācijas apgrozījuma)


Imigrācija

Emigrācija

Migrācijas apgrozījums (imigrācija + emigrācija)

Migrācijas saldo, cilvēki

Cilvēku skaits

Procentos

Cilvēku skaits

Procentos

Cilvēku skaits

Procentos

Visas ārvalstis

3541

100

4183

100

7724

100

-642

Tai skaitā:

Krievija

396

11.2

1414

33.8

1810

23.4

-1018

Lielbritānija

599

16.9

393

9.4

992

12.8

206

Vācija

234

6.6

449

10.7

683

8.8

-215

Īrija

350

9.9

182

4.4

532

6.9

168

Lietuva

299

8.4

120

2.9

419

5.4

179

Baltkrievija

71

2.0

300

7.2

371

4.8

-229

Bulgārija

287

8.1

18

0.4

305

3.9

269

ASV

84

2.4

206

4.9

290

3.8

-122

Ukraina

91

2.6

192

4.6

283

3.7

-101

Igaunija

115

3.2

59

1.4

174

2.3

56

Zviedrija

89

2.5

81

1.9

170

2.2

8

Citas valstis

926

26.2

769

18.4

1695

22.0

157

Starpvalstu migrācijas rezultātā Latvijā ieradās 617 bērni un pusaudži vecumā līdz 14 gadiem.

Jauna iezīme starpvalstu migrācijā ir mazgadīgu bērnu migrācija. Jau vairākus gadus ir vērojama imigrācijas pieaugums bērniem vecumā līdz 5 gadiem. Īpaši izteikti šī tendence parādījās pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Tā liecina, ka daudzos gadījumos ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem piedzimušie bērni tiek nodoti Latvijā palikušo ģimenes locekļu vai citu radinieku aprūpē. Minētā vecuma bērnu starpvalstu ilgtermiņa migrācijas apjomus 2003. - 2007. gadā attēlo diagramma.

Bērnu līdz 5 gadu vecumam starpvalstu ilgtermiņa migrācija
2003. - 2007. gadā

2007. gadā imigrantu vidū pārsvarā bija vīrieši - 63,7% no visiem imigrantiem, bet emigrantu vairākums bija sievietes - 55,4% no kopējā skaita.

Imigrantu un emigrantu galvenās vecuma grupas parādītas tabulā.

Imigrantu un emigrantu galvenās vecuma grupas 2007. gadā
(Procentos no kopskaita)

Vecuma grupa

Imigrācija

Emigrācija

Līdz darbspējas vecumam (0-14 gadi)

29.9

10.5

Darbspējas vecumā

63.9

71.8

Virs darbspējas vecuma

6.2

17.7

Kā var secināt no tabulas datiem, bērnu īpatsvars imigrācijā ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā emigrācijā. Turpretī darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū emigrantu ir par 7,9 procentpunktiem vairāk nekā imigrantu. Arī pensijas vecuma iedzīvotāju vidū emigrantu īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar imigrantu īpatsvaru.

2007. gadā notikušās iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu skaits valstī samazinājās par 342 cilvēkiem, krievu - par 1292, baltkrievu - par 192, ukraiņu - par 166 cilvēkiem. Turpretī bulgāru skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 278, vāciešu - par 157, lietuviešu - par 145 cilvēkiem.

Analizējot 2007. gada datus par starpvalstu migrantu ģimenes stāvokli, redzams, ka gan imigrantu, gan arī emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 58,8% un 42,3%. Precēto personu imigrantu vidū bija 31,5%, bet emigrantu vidū - 39,0%.

Migrācijas teritoriālais skatījums rāda, ka Rīgai ir ievērojami intensīvāki migrācijas sakari ar ārvalstīm nekā pārējām pilsētām un rajoniem. Rīgas īpatsvars mūsu valsts iedzīvotāju kopskaitā ir nepilni 32%, turpretī no starpvalstu imigrācijas 2007. gadā Rīgu par savu dzīvesvietu izvēlējās 51,5% imigrantu. Nedaudz mazāk nekā puse (47,5%) no starpvalstu emigrantu kopskaita 2007. gadā bija rīdzinieki. Pierīgas reģionā apmetās 15,7% no visiem imigrantiem, bet emigrēja 12,5% cilvēku no kopskaita, Latgales reģionā attiecīgi 11,8% no visiem starpvalstu iebraucējiem, bet izbrauca 17,9% no visiem emigrantiem.

Analizējot valsts iekšējo iedzīvotāju migrāciju Latvijā, redzams, ka 2007. gadā pastāvīgo dzīvesvietu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mainījuši 55089 cilvēki. Visai izteikta ir tendence pārcelties dzīvot valsts galvaspilsētā Rīgā vai Pierīgas reģionā. Tā, piemēram, 2007. gadā uz dzīvi Rīgā no Zemgales pārcēlās 1679 cilvēki, no Latgales - 1612, no Vidzemes - 1263, no Kurzemes - 1339 cilvēki, no Pierīgas - 3838 cilvēki. No Rīgas uz Zemgali pārcēlās 886 cilvēki, uz Latgali - 812, uz Vidzemi - 719, uz Kurzemi – 366, uz Pierīgas reģionu - 8882.

Kopējais iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi 2007. gadā bija tikai Jūrmalā (474 cilvēki), kā arī Rīgas (6491), Ogres (819), Jelgavas (535), Tukuma (141) un Aizkraukles (110) rajonos.

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kas dodas uz ārzemēm, mērķis ir atrast tur labi apmaksātu darbu. Lai noskaidrotu ekonomiskās migrācijas apjomu un tās raksturojumu, 2007. gadā CSP darbaspēka izlases apsekojumā iekļāva papildus jautājumus par šo tēmu, taču, izvērtējot aptauju rezultātus, jāsecina, ka izlases apsekojumā nav iespējams iegūt reālajai situācijai un datu ticamības kritērijiem atbilstošu informāciju par ārpus Latvijas nodarbināto Latvijas iedzīvotāju skaitu, bet apsekojums sniedz šo iedzīvotāju daļēju raksturojumu.

Saskaņā ar CSP darbaspēka apsekojuma datiem, trīs piektdaļas no mūsu valsts iedzīvotājiem, kas 2007. gadā strādāja ārzemēs, pirms aizbraukšanas no Latvijas bija nodarbināti, katrs piektais (18,3%) bija skolēns vai students, katrs sestais (17,4%) bija darba meklētājs.

Katrs piektais (19%), kurš devās strādāt uz ārzemēm un Latvijā bija nodarbināts, strādāja tirdzniecībā, katrs sestais (16%) - būvniecībā, katrs septītais (13,8%) - apstrādes rūpniecībā, katrs desmitais (9,8%) strādāja lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs vienpadsmitais (9,4%) - transporta un sakaru nozarē, katrs piecpadsmitais (6,5%) bija nodarbināts sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu sfērā, gandrīz katrs divdesmitais (5,2%) strādāja viesnīcu un restorānu jomā.

Uz ārzemēm strādāt izbraukušos sadalījumā pēc profesijas grupām, kurās viņi strādāja Latvijā, attēlo diagramma.

2007. gadā uz ārzemēm strādāt izbraukušo sadalījums pēc profesijas grupām,
kurās viņi strādāja Latvijā

Divas trešdaļas (67,1%) no tiem, kas devās strādāt uz ārzemēm, bija pilsētnieki, bet trešdaļa (32,9%) - lauku iedzīvotāji.

Visvairāk cilvēku - katrs ceturtais (24,5%) devās strādāt uz ārzemēm no Latgales reģiona (jāatzīmē, ka šajā reģionā ir visaugstākais darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā - 8,0% 2007. gadā), nedaudz mazāk (23,5%) no Rīgas, sestdaļa (15,7%) no Kurzemes, katrs astotais (12,7%) dzīvoja Vidzemē, nedaudz mazāk (12,4%) dzīvoja Pierīgā, katrs devītais (11,2%) no tiem, kas devās strādāt uz ārzemēm, dzīvoja Zemgalē.

No visiem ārzemēs nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem gandrīz divas piektdaļas (39,1%) bija izvēlējušies Lielbritāniju, katrs trešais (31,9%) - Īriju, katrs divdesmitais (4,9%) bija nodarbināts Vācijā, nedaudz mazāk (4,5%) - Norvēģijā, 3% strādāja Krievijā, 2,5% - ASV, 2,3% - Itālijā.

Sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta
Iedzīvotāju statistikas daļa un
Nodarbinātības statistikas daļa

Tālr. 67366904
Dzidra Rumpīte

Tālr. 67366886
Zaiga Priede