Par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2006. gadā

26.04.2007

Centrālās statistikas pārvalde (CSP), izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju, apkopojusi datus par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju * Latvijā 2006.gadā.

Apkopotie dati liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 2451 cilvēku, kas ir lielākais rādītājs kopš 2002.gada. 2006.gadā Latvijā uz dzīvi apmetās 2801 cilvēks no citām valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 5252 cilvēki.

Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija 2000. - 2006. gadā
(cilvēku skaits)

Kā redzams diagrammā, 2006.gadā migrācijas saldo ar mīnus zīmi bija 2,2 reizes lielāks nekā 2004.gadā un 4,3 reizes lielāks nekā 2005.gadā. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji, pārceļoties uz dzīvi citās valstīs, 2006.gadā lielākā skaitā gadījumu nekā iepriekšējos gados informējuši par to dzīvesvietas deklarēšanas iestādes.

Migrācijas statistikas dati liecina, ka 2006.gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 52,9%, bet emigrācijas - 38,7%.

Imigrācija un emigrācija pa valstīm 2006.gadā
(Valstis sakārtotas pēc migrācijas apgrozījuma, t.i., imigrācija + emigrācija)

Imigrācija

Emigrācija

Migrācijas saldo, cilvēki

Cilvēku skaits

Procentos

Cilvēku skaits

Procentos

Visas ārvalstis

2801

100

5252

100

-2451

tajā skaitā:

Krievija

753

26,9

1652

31,5

-899

Vācija

248

8,9

487

9,3

-239

Lielbritānija

245

8,7

381

7,3

-136

Baltkrievija

86

3,1

417

7,9

-331

Lietuva

297

10,6

193

3,7

104

Ukraina

110

3,9

339

6,5

-229

ASV

75

2,7

289

5,5

-214

Īrija

122

4,4

189

3,6

-67

Igaunija

96

3,4

101

1,9

-5

Francija

46

1,6

142

2,7

-96

Zviedrija

67

2,4

94

1,8

-27

Itālija

50

1,8

104

2,0

-54

Citas valstis

606

21,6

864

16,5

-258

Analizējot starpvalstu migrācijas datus, redzams, ka imigrācijā bija vīriešu (54,6%), bet emigrācijā - sieviešu (53,5%) pārsvars.

Starpvalstu migrācijas rezultātā Latvija 2006.gadā “ieguva” 805 jauniešus vecumā līdz 19 gadiem, bet “zaudēja” 2207 darbspējas vecuma un 365 pensijas vecuma iedzīvotājus. Jauna iezīme starpvalstu migrācijā ir mazgadīgu bērnu imigrācija. 2006.gadā imigrantu vidū bija 615 bērni līdz 5 gadu vecumam (22% no visiem imigrantiem). Tas liecina, ka daudzos gadījumos ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem piedzimušie bērni tiek nodoti Latvijā palikušo ģimenes locekļu vai citu radinieku aprūpē.

Starpvalstu ilgtermiņa migrācija 2006. gadā pa vecuma grupām

2006.gadā iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā latviešu skaits valstī samazinājās par 695cilvēkiem, krievu - par 1282, ukraiņu - par 287, baltkrievu - par 198 cilvēkiem. Turpretī lietuviešu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 79, igauņu - par 45, vāciešu - par 115, zviedru - par 31, dāņu par - 37.

No visiem starpvalstu imigrantiem Latvijas pilsonība bija 17,6%, citu ES valstu pilsonība - 37,8%, Krievijas pilsonība - 28,7%. Savukārt emigrantu vidū Latvijas pilsonība bija 36,6%, citu ES valstu pilsonība - 8,8%, Krievijas pilsonība - 14,7%. Latvijas nepilsoņu īpatsvars imigrantu vidū bija 0,1%, bet emigrantu vidū - 26,2%.

Analizējot 2006. gada datus par starpvalstu migrantu ģimenes stāvokli, redzams, ka gan imigrantu, gan arī emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 51,2% un 43,3%. Precēto personu skaits imigrantu vidū veidoja 33,5%, bet emigrantu vidū - 43,3%.

Migrācijas teritoriālais skatījums liecina, ka Rīgai ir ievērojami intensīvāki migrācijas sakari ar ārvalstīm nekā pārējām pilsētām un rajoniem. Rīgas īpatsvars Latvijas valsts iedzīvotāju kopskaitā ir nepilni 32%, turpretī no starpvalstu imigrācijas 2006. gadā Rīgu par savu dzīvesvietu izvēlējās 55,8% imigrantu. Arī vairāk nekā puse (51,4%) no starpvalstu emigrantu kopskaita 2006. gadā bija rīdzinieki.

Analizējot valsts iekšējo iedzīvotāju migrāciju Latvijā, redzams, ka 2006. gadā pastāvīgo dzīvesvietu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mainījuši 52482 cilvēki. Visai izteikta ir tendence pārcelties dzīvot valsts galvaspilsētā Rīgā vai citos valsts centrālajos reģionos. Tā, piemēram, 2006. gadā uz dzīvi Rīgā no Zemgales pārcēlās 1741 cilvēks, no Latgales - 1609 cilvēki, no Vidzemes - 1404, no Kurzemes - 1304 cilvēki.

Kopējais iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi 2006. gadā bija tikai Jelgavā (163), Jūrmalā (117 cilvēki), kā arī Rīgas (4213), Ogres (598), Jelgavas (87) un Ventspils (3) rajonā.

_______________________________
* Ilgtermiņa migranti saskaņā ar ANO Rekomendācijām ir personas, kuras ierodas attiecīgajā valstī vai administratīvajā teritorijā ar mērķi apmesties uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu, vai izbrauc no tās uz citu pastāvīgo dzīvesvietu.

Sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta
Iedzīvotāju statistikas daļa
Tālr. 7366904
Dzidra Rumpīte