Par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem 2010. gadā

28.04.2011

Centrālā statistikas pārvalde, veicot apsekojumu „Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (saīsināti no angļu valodas – EU-SILC)”, 2010.gadā aptaujāja 6,3 tūkstošus mājsaimniecību. Viens no apsekojumā iekļautajiem jautājumiem bija par mājsaimniecību spēju segt nepieciešamos ikdienas izdevumus.

Apsekojuma dati liecina, ka 2010.gadā 85% mājsaimniecību (2009.gadā – 82%) sagādāja grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus: 23% no tām atbildēja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz ar lielām grūtībām (2009.gadā – 18%), 32% ar grūtībām (2009.gadā – 31%) un 30% ar nelielām grūtībām (2009.gadā – 33%). 13% mājsaimniecību norādīja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz samērā viegli (2009.gadā – 16%) un tikai 1,9% mājsaimniecību varēja apgalvot, ka tos var segt viegli vai ļoti viegli (2009.gadā – 2,9%).

Atbilžu sadalījums uz jautājumu par grūtībām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus 2010.gadā (procentos)

Apsekojumā mājsaimniecības tika aicinātas nosaukt vismazāko neto ikmēneša ienākumu summu, kas, viņuprāt, būtu nepieciešama ikdienas izdevumu segšanai. Lai iegūtu salīdzināmus datus par dažāda tipa mājsaimniecībām, ienākumu summas tika rēķinātas uz ekvivalento patērētāju1, ņemot vērā mājsaimniecības skaitlisko sastāvu un struktūru. EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka, salīdzinot ar 2009.gadu, ir krasi samazinājušies mājsaimniecību ienākumi un līdz to arvien vairāk trūkst naudas nepieciešamajiem ikdienas izdevumiem. 2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošais ikmēneša ienākums2 uz vienu ekvivalento patērētāju bija tikai Ls 324 (2009.gadā – Ls 389). Turklāt mājsaimniecības norādīja, ka tām nepieciešamo izdevumu segšanai ik mēnesi uz vienu ekvivalento patērētāju būtu nepieciešami vismaz Ls 387 (2009.gadā – Ls 419). Tātad 2010.gadā ik mēnesi vidēji tām pietrūka Ls 63 (2009.gadā – Ls 30). Sekojošais grafiks uzskatāmi parāda attiecību starp mājsaimniecību ikmēneša rīcībā esošo ienākumu un naudas summu, kas būtu nepieciešama ikdienas izdevu segšanai.

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma attiecība pret zemāko nepieciešamo neto ienākumu summu, lai segtu nepieciešamos ikdienas izdevumus, 2010.gadā
(Ls uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī)

Vislielākās nepieciešamo ienākumu summas ikmēneša izdevu segšanai norādīja pāri ar vienu bērnu (Ls 474 uz vienu ekvivalento patērētāju) un mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 16-64 gadu vecumā (Ls 409). Savukārt vispieticīgākās summas norādīja mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā (Ls 268 mēnesī), kā arī pāri ar trīs un vairāk bērniem (Ls 316 uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī).

Visvairāk naudas ikdienas vajadzībām trūka mājsaimniecībām, kurās bija viens pieaugušais ar bērniem. Šīm mājsaimniecībām ik mēnesi, rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju, trūka Ls 115. Mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 16-64 gadiem, ik mēnesi ikdienas izdevumiem trūka Ls 111.

Apsekojuma dati liecina, ka Latvijā 71% mājsaimniecību ienākumi bija zem minimālās nepieciešamās ikmēneša ienākumu summas, kas nepieciešama, lai segtu ikdienas izdevumus. Vissliktāk klājās mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā. 88% šo mājsaimniecību ienākumi bija zem minimālās nepieciešamās ikmēneša ienākumu summas, lai segtu nepieciešamos ikdienas izdevumus. Tāpat lielai daļai mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem (81%) kā arī pāriem ar trīs un vairāk bērniem (76%) ienākumi bija mazāki par šo summu. Salīdzinoši labāk klājās pāriem ar diviem bērniem. Šo mājsaimniecību vidū bija vismazākais to mājsaimniecību īpatsvars (61%), kuru ienākumi bija mazāki par minimālo ikmēneša ienākumu summu, kas nepieciešama, lai segtu ikdienas izdevumus.

 

Sagatavojusi Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
tālr. 67366727
Liene Āboliņa


Metodoloģiskie paskaidrojumi

Bērns – persona jaunāka par 18 gadiem.

1 Ekvivalento patērētāju nosaka mājsaimniecības rīcībā ienākumu dalot ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) skalu – pirmajam pieaugušam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.

2 Rīcībā esošais ienākums tika aprēķināts ņemot vērā 2009.gadā gūtos ienākumus. Tie ir naudas ienākumi no algota darba; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa VID sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.