Par gados jaunu cilvēku mirstības cēloņiem Latvijā

02.07.2007

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006. gadā 547 cilvēki jeb 1,7% no visiem mirušajiem bija gados jauni cilvēki, tas ir, personas vecumā līdz 24 gadiem. Kopš 2000. gada šis skaitlis ir samazinājies par 219 cilvēkiem.

Gados jaunu (0 - 24 gadi) mirušo skaits 2000. - 2006. gadā Latvijā

Jauno cilvēku nāves cēloņus var iedalīt divās lielās grupās - ārējie nāves cēloņi jeb nedabīgā nāve un iekšķīgās saslimšanas un iedzimtas anomālijas.

Mirušo skaits pa nāves cēloņu grupām 2000. - 2006. gadā Latvijā

Gads

0 - 24 gadu vecumā
mirušie
kopā

No ārējiem nāves
cēloņiem mirušie

No iekšķīgām slimībām, iedzimtām un ģenētiskām anomālijām mirušie

Kopā

To skaitā pa nāves cēloņu grupām:

audzēji

asinsrites slimības

infekcijas un parazitāras slimības

iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas 1-24 gadu vecumā

zīdaiņu nāves
cēloņi

2000

766

421

345

41

28

12

35

162

2001

733

382

351

35

25

14

17

183

2002

715

400

315

40

25

22

21

152

2003

656

329

327

45

14

19

25

162

2004

617

296

321

41

23

16

10

162

2005

595

299

296

33

26

17

13

136

2006

547

250

297

32

37

17

19

143

 

Ārēji cēloņi ir izplatītākais nāves iemesls gados jauniem cilvēkiem. 2006. gadā 250 cilvēku no 547 jeb 46% šī vecuma mirušajiem gāja bojā no ārējiem cēloņiem (2000. gadā 55%).

Kopš 2000. gada no ārējiem nāves cēloņiem bojā gājušo skaits ir samazinājies par 171 cilvēku jeb par 78%, bet no pārējiem cēloņiem - tikai par 48 cilvēkiem.

Šajā laikposmā Latvijā ir palielinājusies jauno cilvēku mirstība no asinsrites, infekcijas un parazitārajām slimībām. Tie ir vienīgie cēloņi, kuriem ir tendence pieaugt. Pēc mediķu domām, tas varētu būt saistīts ar pieaugošo smēķētāju, alkohola, narkotiku lietotāju skaitu un arī augsto traumatisma līmeni jauniešu vidū. Šīs slimības var būt kā komplikācijas pēc negadījumā iegūtas traumas. Mirstību no iekšķīgām slimībām un iedzimtām, ģenētiskām anomālijām nav iespējams prognozēt. Saslimstība ar šīm slimībām ir saistīta ar apkārtējās vides stāvokli, pārtikas kvalitāti, dzīves apstākļiem.

Nāve ceļu satiksmes negadījumos, tīšs paškaitējums un slīkšana ir galvenie nedabīgās nāves iemesli šajā vecumā.

Mirušo skaits līdz 24 gadu vecumam pa ārējo nāves cēloņu grupām
2000. - 2006. gadā Latvijā

Gads

Mirušo
skaits no ārējiem nāves
cēloņiem kopā

To skaitā:

transporta nelaimes gadījumi

tīšs paškaitējums

nejauša noslīkšana un slīkšana

vardarbība

pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbei

kopā

to skaitā vīrieši

kopā

to skaitā vīrieši

kopā

to skaitā vīrieši

2000

421

157

117

67

58

58

47

30

15

2001

382

126

90

52

46

64

53

35

10

2002

400

119

85

61

55

65

49

33

18

2003

329

135

96

56

46

39

27

17

15

2004

296

103

77

45

39

37

29

22

12

2005

299

103

69

53

46

41

30

24

9

2006

250

86

62

46

45

32

27

14

6

2006. gads % pret 2000. gadu

59,4

54,8

53,0

68,7

77,6

55,2

57,4

46,7

40,0

 

Bojā gājušie transporta negadījumos ir trešā daļa no visiem nedabiskā nāvē mirušajiem. Savukārt vairāk nekā 80% no transporta negadījumos bojā gājušajiem ir vecāki par 15 gadiem. 2006. gadā tādi bija 73 no 86 mirušajiem (2005. gadā attiecīgi 103 no 126). Tā kā autovadītāja tiesības ir iespējams iegūt jau no 18 gadu vecuma, tad prakse liecina, ka vispārgalvīgākie braucēji ir šoferi ar nelielu pieredzi, un līdz ar to jaunie puiši šinī vecumā cieš visbiežāk. Tikai trešā daļa no transporta negadījumos bojā gājušajiem ir jaunas sievietes.

Transporta nelaimes gadījumos 2000 - 2006. gadā bojā gājušie pēc dzimuma

Nākamie izplatītākie nedabīgās nāves cēloņi ir tīšs paškaitējums un slīkšana. Šo nāves gadījumu skaits pēdējā gada laikā ir samazinājies attiecīgi par 16% un 22%.

Vidēji piecdesmit pašnāvību gadā šādā vecumā liecina par saskarsmes problēmām ar piederīgajiem un apkārtējiem.

Tīša paškaitējuma dēļ mirušie pa vecuma grupām (uz 100 000 attiecīgā vecuma iedzīvotājiem)

Transporta nelaimes gadījumos mirušie pa vecuma grupām (uz 100 000 attiecīgā vecuma iedzīvotājiem)

Kā secināms no attēlotajiem datiem, mirstība transporta nelaimes gadījumos pēdējā gada laikā ir ievērojami samazinājusies 20 – 24 gadu vecuma grupā, bet mirstība no tīša paškaitējuma šajā vecuma grupā ir pieaugusi.

Baltijā, tai skaitā Latvijā, ir viens no augstākajiem jauniešu mirstības līmeņiem, salīdzinot ar vairākām citām Eiropas valstīm. Turpmākajās diagrammās parādīta 15 - 19 gadus vecu jauniešu kopējā mirstība un mirstība no ārējiem cēloņiem atsevišķās Eiropas valstīs (ANO Bērnu Fonda dati).

Mirušie 15 - 19 gadu vecumā
(uz 100 000 attiecīgā vecuma iedzīvotājiem)

No ārējiem nāves cēloņiem mirušie
15 - 19 gadu vecumā
(uz 100 000 attiecīgā vecuma iedzīvotājiem)

Sagatavojusi Iedzīvotāju statistikas daļa
Tālr. 7366901
Melita Dimza