Par Eurostat publikāciju "Enerģijas ražošana un patēriņš 2013. gadā"

18.02.2015

Atsaucoties uz ziņu aģentūras "LETA" publicēto rakstu š. g. 16. februārī, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sniedz skaidrojumu par Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" (turpmāk – Eurostat) publikācijā "Enerģijas ražošana un patēriņš 2013. gadā" (publicēts 09.02.2015) atspoguļoto saražotās atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijā. Publikācijā atspoguļoti dati par primāro un sekundāro enerģijas ražošanu un Latvijas Republikas enerģētisko atkarību.

ES visvairāk izmantotais energoresurss primārajā enerģijas ražošanā ir kodolenerģija, kas veido 29% no 2013. gadā ES saražotās enerģijas. Eurostat ziņo, ka Latvijai ir vislielākais atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars enerģijas ražošanā – 99,7%. Šeit ir jāpiekrīt Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijai (LAEF), ka šī teikuma formulējums nav korekts, kaut gan turpinot Eurostat publikācijas tabulā pareizi norādīja, ka 99,7% ir AER īpatsvars primārajā enerģijas produktu ražošanā. Primārā enerģijas ražošana iekļauj  koksnes produktu (malkas, koksnes atlikumu, kurināmās šķeldu, koksnes brikešu un granulu), biogāzes ražošanu, kā arī elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās un vēja elektrostacijās.

Kurināmais, kas tiek izmantots sekundārajai enerģijas ražošanai (pārveidošanas sektors), t.i., elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās, elektrostacijās un katlu mājās, kur izmanto ne tikai vietējos energoresursus, bet arī importētos, piemēram, dabasgāze, ogles un naftas produkti, šajā rādītājā (99,7%) netiek iekļauts.

CSP dati liecina, ka pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai pārsvarā izmanto importēto kurināmo – dabasgāzi, taču tās īpatsvars pakāpeniski samazinās. Piemēram, 2008. gadā dabasgāzes īpatsvars pārveidošanas sektorā bija 81%, 2012. gadā – 74%, bet 2013. gadā – 70%. Samazinoties dabasgāzes īpatsvaram, pieaug AER īpatsvars, kas trīs gadu laikā palielinājās par 13% un 2013. gadā sasniedza 29%. Attēlā zemāk parādīts, kādi energoresursi Latvijā tika izmantoti pārveidošanas sektorā 2013. gadā.

Energoresursu patēriņš pārveidošanas sektorā 2013. gadā

Avots: CSP dati

Eurostat pārstāvis paskaidrojis, ka vienā no ES statistikas publicētajām tabulām norādīts, ka Latvija no citām valstīm importē 55,9% enerģijas, turpretī citā tabulā skaidrots, ka no atlikušajiem 44,1% Latvija saražo pati un lielākoties ar atjaunojamajiem energoresursiem.

CSP uzskata, ka šeit radies pārpratums par enerģētiskās atkarības definīciju. Nav korekti rakstīt, ka enerģētiskā atkarība (55,9%) norāda, cik energoresursus Latvija importē no citām valstīm. Eurostat savā publikācijā "Enerģijas ražošana un patēriņš 2013. gadā" norādīja, ka enerģētiskā atkarība parāda, cik lielā mērā katra no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir atkarīga no energoresursu importa, lai apmierinātu savas enerģētiskās vajadzības. Proti, enerģētiskā atkarība ir indikators, kas tiek aprēķināts, atņemot no energoresursu importa rādītāja eksporta apjomu un dalot  ar kopējo energoresursu patēriņu. Šādu indikatoru iespējams aprēķināt jebkuram energoresursu produktam.

Enerģētiskā atkarība galvenajiem energoresursu produktiem Latvijā 2013. gadā

 

Kopējais

Naftas produkti

Ogles

Dabasgāze

Kurināmā koksne

Enerģētiskā atkarība, %

55,9

100,4

91,7

115,6

-31,5

Avots: Eurostat un CSP dati

Dabasgāzes enerģētiskā atkarība ir lielāka par 100%. Tas skaidrojams ar to, ka Latvija neizmanto visu importēto gāzi un daļa gāzes tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Kurināmajai koksnei enerģētiskās atkarības indikators ir negatīvs, kas norāda, ka Latvija spēj nodrošināt pieprasījumu pēc šī energoresursa un eksportēt pārpalikumu.

LETA publikācijā norādīts, ka LAEF biedri pauda izbrīnu par Eurostat sacīto, ka Latvija pati saražo 44,1% no enerģijas, jo pēdējos gados šis īpatsvars bijis aptuveni 30%. CSP uzsver, ka 44,1% parāda ne tikai saražoto primāro enerģijas daudzumu, bet arī krājumu izmaiņas.

Plašāka informācija par enerģētikas sektora rādītājiem 2013. gadā pieejama CSP datu bāzē sadaļā "Vide un enerģētika".

 

Papildu informācija:
Vides un enerģētikas statistikas daļa
Vera Suzdaļenko
Tālr. 67366768