Par dzimstības tendencēm Latvijā pēdējos gados

12.07.2007

Demogrāfiskajā situācijā Latvijā pēdējos gados iezīmējusies dzimstības līmeņa pieauguma tendence. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā valstī piedzima 22264 bērni jeb par 767 bērniem vairāk nekā 2005. gadā, taču salīdzinājumā ar 1987. gadu, kad Latvijā bija vislielākais dzimušo skaits - 42,1 tūkstotis, tas ir 1,9 reizes mazāk. 2006. gadā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem - 9,7 bērni - ir augstākais rādītājs pēdējos 13 gados.

Dzimstības tendences Latvijā

Gads

dzimušo skaits

kopā

uz 1000 iedzīvotājiem

uz 1000 sievietēm
15-49 gadu vecumā

1987

42135

16,0

64,70

1990

37918

14,2

58,22

1995

21595

8,7

35,99

2000

20248

8,5

34,20

2001

19664

8,3

33,29

2002

20044

8,6

33,90

2003

21006

9,0

35,46

2004

20334

8,8

34,33

2005

21497

9,3

36,37

2006

22264

9,7

37,83

 

Summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga no 1,31 līdz 1,35 jeb par 3,4%. Normālai paaudžu nomaiņai summārajam dzimstības rādītājam būtu jābūt 2,1-2,2 bērniem, kas Latvijā bija vērojams astoņdesmito gadu vidū.

Summārais dzimstības koeficients 1987.-2006. gadā Latvijā

 

2006. gadā uz 1000 sievietēm fertīlajā (15-49 gadu) vecumā piedzima 38 bērni, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 2 bērniem jeb 4% vairāk. Kopš 1999. gada (32,7 dzimušie) šis rādītājs pieaug. Tomēr salīdzinājumā ar 1987. gada atbilstošajiem datiem - 65 dzimuši bērni uz 1000 sievietēm fertīlajā vecumā - dzimstības kritums ir visai ievērojams.

Jaundzimušā mātes vidējais vecums pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis no 26 līdz 28 gadiem, bet, piedzimstot pirmajam bērnam, - no 23 līdz 25 gadiem. Vecums, kad tiek reģistrēta pirmā laulība, kopš 1990. gada gan vīriešiem, gan sievietēm pieaudzis par 3 gadiem.

Sievietes vidējais vecums, stājoties pirmajā laulībā, un mātes vidējais vecums,
piedzimstot pirmajam bērnam, 2000. - 2006. gadā Latvijā

 

51,7% no dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē (2005.gadā - 51,2%), 32,1% - otrie bērni (32,0% 2005. gadā).

Astoņdesmitajos gados vairāk nekā 85% bērnu dzima reģistrētās laulībās. Vēlākajos gados reģistrētā laulībā dzimušo bērnu īpatsvars ir būtiski samazinājies - no 83% 1990. gadā līdz 56,9% 2006. gadā.

1987. gadā Latvijā bija 650 tūkstoši sieviešu 15-49 gadu vecumā. Šī vecuma sieviešu skaits ik gadu samazinājās un 2000. gadā tas bija 590 tūkstoši.

Tā kā fertīlo vecumu jau sasniegušas divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados dzimušās meitenes, tad tālāka šī vecuma sieviešu skaita samazināšanās vairs nenotiek. Arī 2007. gada sākumā, tāpat kā 2000. gadā, Latvijā bija 590 tūkstoši sieviešu 15-49 gadu vecumā jeb 48% visu sieviešu kopskaitā (salīdzinājumam: 1997. gadā - 45%). Augstākie dzimstības rādītāji ir sievietēm 20-29 gadu vecumā. Arī šīs grupas sieviešu īpatsvars fertīlā vecuma sieviešu kopskaitā pieaudzis no 27,2% 2000. gadā līdz 28,7% 2007. gada sākumā. Gados jaunu sieviešu skaita pieaugums, kā arī laulību intensitātes pieaugums, ļauj prognozēt arī tālāku dzimstības pieaugumu.

2007. gada piecos mēnešos Latvijā reģistrēti 9,5 tūkstoši jaundzimušo (attiecīgajā periodā pērn - 8,9 tūkstoši). Salīdzinot abu gadu piecus mēnešus, dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem pieaudzis no 3,9 uz 4,2 vai par 7,7%.

Sagatavojusi Iedzīvotāju statistikas daļa
Tālr. 67366903
Elmīra Seņkāne