Iedzīvotāju skaita un demogrāfisko rādītāju izmaiņas pēdējā desmitgadē

14.03.2013

2011.gada tautas skaitīšanas rezultātā tika iegūta precizēta informācija par iedzīvotāju skaitu valstī. Atbilstoši šai informācijai, 2012.gadā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) precizēja arī iedzīvotāju skaitu visā laika posmā no 2001. līdz 2010.gadam. Lai novērtētu informāciju par PMLP Iedzīvotāju reģistrā iespējams nereģistrēto emigrāciju, tika izmantoti gan tautas skaitīšanas dati, gan administratīvie dati.

Izmantojot precizēto iedzīvotāju skaitu, tika pārrēķināti arī demogrāfiskās statistikas relatīvie rādītāji (piemēram, dzimstības un mirstības koeficienti, jaundzimušo paredzamais mūža ilgums), kas jau publicēti CSP mājas lapā.
 

1. Iegūtie rezultāti attiecībā uz migrācijas saldo un tā precizētiem  apjomiem ir redzami  grafikā zemāk. Nenoliedzami, ka ekonomiskās krīzes sekas ir izpaudušās migrācijas saldo krasā pieaugumā 2009.- 2010.gadā.

Migrācijas saldo  Latvijā 2000. - 2010.gadā

2. Emigrācijas pārsvars pār imigrāciju nevarēja neatstāt paliekošu iespaidu uz iedzīvotāju skaitu valstī. Kopš 2008.gada migrācijas saldo veido vairāk kā divas trešdaļas (77%) no kopējā iedzīvotāju skaita samazinājuma.  

Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2000.-2010.gadā

Laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam iedzīvotāju skaits kopumā Latvijā samazinājies par 307 tūkstošiem jeb 12,9%, tai skaitā par 115 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ un 192 tūkstošiem migrācijas rezultātā. 2011.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 33 tūkstošiem, tai skaitā par 10 tūkstošiem negatīva dabiskā pieauguma un 23 tūkstošiem migrācijas dēļ.

3. Mainoties iedzīvotāju skaitam, mainījušie arī relatīvie rādītāji – piemēram, dzimstības un mirstības koeficienti, kas arī tika pārrēķināti.

2010.gada pārrēķinātais vispārīgais dzimstības koeficients bija 9.4 bērni uz 1000 iedzīvotājiem (pirms pārrēķina – 8.6). Salīdzinājumam 2011.gadā vispārīgais dzimstības koeficients Latvijā bija 9.1.

Paaudžu maiņu raksturojošs rādītājs ir summārais dzimstības koeficients - vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim. Normālai paaudžu nomaiņai nepieciešamais rādītājs ir 2.1 bērns.

Augstākais rādītājs tika sasniegts 2008.gadā – 1.59 bērni, kas atbilst Eiropas Savienības (ES) vidējam (pirms pārrēķina – 1.45). 2010.gadā Latvijā šis rādītājs bija nokrities līdz 1.36 bērniem (pirms pārrēķina – 1.18)

Salīdzinājumam 2011.gadā summārais dzimstības koeficients bija 1.34 bērni.

4. Ja iedzīvotāju skaita pārrēķina rezultātā dzimstības rādītāji uzlabojas, tad pretēja aina ir vērojama attiecībā uz mirstību, jo mirušo skaits tiek attiecināts pret mazāku iedzīvotāju skaitu.

Arī šajā gadījumā būtisks rādītājs ir vispārīgais mirstības koeficients – mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais rādītājs bija 2007.gadā – 15.0 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2010.gadā – 14.3 (salīdzinājumam 2011.gadā – 13.9). Tas joprojām ir viens no augstākajiem rādītājiem ES.

5. Demogrāfisko situāciju raksturojošs rezultatīvs rādītājs ir vidējais paredzamais mūža ilgums. Laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums sievietēm ir pieaudzis par 2 gadiem un 2010.gadā bija 78 gadi, bet vīriešiem par 3 gadiem un 2010.gadā bija 68 gadi. Pārrēķinot iedzīvotāju skaitu, agrāk publicētie paredzamā mūža ilguma rādītāji nedaudz samazinājās - piemēram, 2010.gadā par 0.5 gadiem (0.7 gadiem vīriešiem un 0.3 gadiem sievietēm).  Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums 2011.gadā bija 69 gadi vīriešiem un 79 gadi sievietēm.

Plašāka informācija ir atrodama CSP datubāzē.

Demogrāfiskie rādītāji par 2012.gadu tiks publicēti š.g. jūlijā.

 

Baiba Zukula
Iedzīvotāju statistikas daļa
Tālr. 67366847