Par demogrāfiskās situācijas izmaiņām Latvijā 2009. gadā

27.05.2010

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2009. gada demogrāfiskās statistikas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vēl aizvien turpina samazināties.

2010.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 248 tūkstoši cilvēku jeb par 12,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2009.gadā bija 0,57% salīdzinājumā ar 0,42% 2008. gadā.

Dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu) iedzīvotāju skaits saruka par 8,2 tūkstošiem, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā - par 4,7 tūkstošiem. 2009.gadā Latvijā no citām valstīm ieradās uz dzīvi 2688 cilvēki, bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs pārcēlās 7388 cilvēki.

 

Noslēgtās un šķirtās laulības, dzimstība, mirstība Latvijā 2005. un 2008. - 2009. gadā

 

2005

2008

2009

2009. gads procentos pret 2008. gadu

Noslēgto laulību skaits

12544

12946

9925

76,7

Uz 1000 iedzīvotājiem

5,5

5,7

4,4

77,2

 

 

 

 

 

Šķirto laulību skaits

6341

6214

5099

82,1

Uz 1000 iedzīvotājiem

2,8

2,7

2,3

85,2

     

Dzimušo skaits

21497

23948

21677

90,5

Uz 1000 iedzīvotājiem

9,3

10,6

9,6

90,6

     

Mirušo skaits

32777

31006

29897

96,4

Uz 1000 iedzīvotājiem

14,2

13,7

13,3

97,1

     

Mirušo zīdaiņu skaits

168

161

168

104,3

Uz 1000 dzīvi dzimušajiem

7,8

6,7

7,8

116,4


2009. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu laulību skaits samazinājās par 23,3%, un to skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija 4,4. Augstākais rādītājs pēdējos 17 gados bija 2007.gadā – 6,8 noslēgtas laulības uz 1000 iedzīvotājiem. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu par 17,9% kritās arī šķirto laulību skaits.

 

Noslēgto un šķirto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem
 


Kopš 2000. gada vairāk nekā par 2 gadiem pieaudzis pirmajā laulībā stāšanās vecums. 2009. gadā pirmo laulību vīrieši noslēdza vidēji 29, bet sievietes - 27 gadu vecumā. Kopējais laulībā stājušos vidējais vecums bija 34 gadi vīriešiem un 31 gads - sievietēm.

Laulībā stājušos vidējais vecums

Gads

Pavisam

Pirmā laulība

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

2000

32,0

29,5

26,9

24,9

2005

32,8

30,0

28,2

26,0

2006

33,0

30,4

28,4

26,3

2007

33,3

30,7

28,5

26,4

2008

33,5

30,9

28,8

26,7

2009

34,0

31,3

29,3

27,1

 

Dzimušo skaits 2009.gadā bija 21,7 tūkstoši vai par gandrīz 2300 bērniem mazāk nekā 2008. gadā, kad bija augstākā dzimstība kopš 1992. gada. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības līmenis samazinājās par 9,4%.

49,5% no dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē (2008.gadā - 51,3%). Otro bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū 2009. gadā bija 34,1% salīdzinājumā ar 33,3% gadu iepriekš.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu samazinājās par 9% un bija 1,32.

 

Dzimstību raksturojošie rādītāji un to izmaiņu tendences

Gads

Dzīvi dzimušo skaits uz 1000 sievietēm 15-49 gadu vecumā

Summārais dzimstības koeficients

2000

34,2

1,24

2005

36,4

1,31

2006

37,8

1,35

2007

39,5

1,41

2008

41,4

1,45

2009

38,0

1,32

 

Jaundzimušā mātes vidējais vecums kopš 2000. gada pieaudzis gandrīz par pusotru gadu un 2009.gadā bija 28,7 gadi, bet mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, aizvadītajā gadā bija 26 gadi vai par 1,6 gadiem vairāk nekā 2000. gadā.

 

Sievietes vidējais vecums, stājoties pirmajā laulībā, un mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam 
 


Mirušo skaits Latvijā 2009.gadā bija 29,9 tūkstoši jeb par 1109 cilvēku mazāk nekā 2008.gadā. Mirstības vispārējais koeficients - 13,3 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem samazinājās par 2,9%. Pēdējo reizi zemāks mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem (13,1) bija 1991. gadā.

Turpretī zīdaiņu mirstība pagājušajā gadā pieauga. Pirmajā dzīves gadā nomira 168 bērni. Salīdzinājumā ar 2008. gadu mirušo zīdaiņu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem pieauga no 6,7 uz 7,8 jeb 1,2 reizes.

Mirstības rādītāju samazināšanās rezultātā pieaudzis iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums. Pēc provizoriskiem aprēķiniem 2009.gadā dzimušo iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums ir 73,4 gadi, tai skaitā vīriešiem - 68,3 gadi, sievietēm - 78,1 gadi, kas, salīdzinot ar 2008. gadu, vīriešiem pieaudzis par 1,1 gadu, sievietēm – par 0,2 gadiem.

 

Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums
 


Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā šā gada sākumā bija 706 tūkstoši, un tas gada laikā samazinājās par 6,6 tūkstošiem. Aizvadītajā gadā piedzima 7,2 tūkstoši un nomira 8,9 tūkstoši rīdzinieku. Salīdzinājumā ar 2008.gadu dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem Rīgā samazinājās par gandrīz 10%, bet mirstība - par 7%.

Iedzīvotāju skaita pieaugums 2009.gadā bija vērojams tikai Pierīgas reģionā – par 3,8 tūkstošiem.

Visaugstākie dzimstības rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem bija Pierīgas reģionā - 11,1 dzimušie un arī Rīgā - 10,1, viszemākā dzimstība bija Latgales reģionā – 7,9 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Latgales reģionā bija visaugstākā mirstība - 15,9 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem, turpretī viszemākā mirstība bija Pierīgas reģionā – 11,8 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem.

2010. gada I ceturkšņa dati liecina, ka dzimstības samazinājuma tendence saglabājas arī šogad. Dzimušo skaits I ceturksnī ir par apmēram 600 bērniem mazāks nekā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos. Savukārt, mirstības rādītāji ir pagājušā gada līmenī. Turpina samazināties noslēgto laulību skaits, kas 2010. gada pirmajos trīs mēnešos bija 1,1 tūkstotis, turpretī pagājušā gada pirmajā ceturksnī - 1,4 tūkstoši.

 

Sagatavojusi Iedzīvotāju statistikas daļa
Elmīra Seņkāne
Tālr. 67366903