Par demogrāfiskās situācijas izmaiņām Latvijā 2007. gadā

06.05.2008

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2007. gada demogrāfiskās statistikas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vēl aizvien turpina samazināties.

2008.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 271 tūkstotis cilvēku jeb par 10,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2007.gadā bija mazāks nekā iepriekšējā gadā: 0,46% salīdzinājumā ar 0,58% 2006. gadā.

Iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu) samazinājās par 9,8 tūkstošiem, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā - par 0,6 tūkstošiem. 2007.gadā Latvijā ieradās 3541 cilvēks, bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 4183 cilvēki.

Svarīgākie salīdzinošie demogrāfiskās attīstības rādītāji

2000

2006

2007

2007. gads procentos pret 2006. gadu

Reģistrēto laulību skaits

9211

14616

15486

106,0

Uz 1000 iedzīvotājiem

3,9

6,4

6,8

106,3

Šķirto laulību skaits

6134

7249

7403

102,1

Uz 1000 iedzīvotājiem

2,6

3,2

3,3

103,1

Dzimušo skaits

20248

22264

23273

104,5

Uz 1000 iedzīvotājiem

8,5

9,7

10,2

105,2

Mirušo skaits

32205

33098

33042

99,8

Uz 1000 iedzīvotājiem

13,6

14,5

14,5

100,0

Mirušo zīdaiņu skaits

210

170

203

119,4

Uz 1000 dzīvi dzimušajiem

10,4

7,6

8,7

114,5

2007.gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu par 6 % pieauga reģistrēto laulību skaits. Tomēr pieauga arī šķirto laulību skaits. Reģistrēto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija augstākais pēdējos 15 gados.

Reģistrēto un šķirto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā 2000.-2007. gadā

2007. gadā turpināja pieaugt laulību reģistrējušo vidējais vecums. Ja 2000.gadā 40% vīriešu un 50% sieviešu stājās pirmajā laulībā 20 - 24 gadu vecumā, tad 2007.gadā tikai 20% jaunlaulāto vīriešu un 30% sieviešu bija šajā vecumā, bet 48 % līgavaiņu un 41 % līgavu bija 25 - 34 gadu vecumā.

Laulībā stājušos vidējais vecums Latvijā 2000. - 2007. gadā

Gads

Pavisam

Pirmā laulība

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

2000

32,0

29,5

26,9

24,9

2001

31,6

29,0

27,0

24,9

2002

31,9

29,3

27,5

25,4

2003

32,0

29,4

27,5

25,4

2004

32,1

29,4

27,8

25,6

2005

32,8

30,0

28,2

26,0

2006

33,0

30,4

28,4

26,3

2007

33,3

30,7

28,5

26,4

Dzimušo skaits 2007.gadā bija 23,3 tūkstoši vai par 1009 bērniem vairāk nekā 2006. gadā. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības līmenis pieauga par 5%. Dzimušo skaits - 10,2 bērni uz 1000 iedzīvotājiem bija augstākais rādītājs pēdējos 14 gados.

52,1% no dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē (2006.gadā - 51,7%). Otro bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū 2007. gadā bija 32,8 % salīdzinājumā ar 32,1 % pirms gada.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) 2007.gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu pieauga par 5% un bija 1,42. Pašlaik tas nedaudz pārsniedz pusi no lieluma (2,1 - 2,2), kas nepieciešams paaudžu nomaiņai.

Dzimstību raksturojošie rādītāji un to izmaiņu tendences

Gads

Dzīvi dzimušo skaits uz 1000 sievietēm 15-49 gadu vecumā

Summārais dzimstības koeficients

2000

34,2

1,24

2001

33,3

1,21

2002

33,9

1,23

2003

35,5

1,29

2004

34,3

1,24

2005

36,4

1,31

2006

37,8

1,35

2007

39,5

1,42

Jaundzimušā mātes vidējais vecums kopš 1995. gada pieaudzis par 2 gadiem un 2007.gadā sasniedza 28 gadus, bet mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam aizvadītajā gadā bija 25,4 gadi vai par 1,9 gadiem augstāks nekā 1995. gadā.

Sievietes vidējais vecums, stājoties pirmajā laulībā, un mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam Latvijā 2000.-2007. gadā

Mirušo skaits Latvijā 2007.gadā bija 33,0 tūkstoši vai par 56 cilvēkiem mazāk nekā 2006.gadā. Mirstības vispārējais koeficients - 14,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem praktiski saglabājies iepriekšējā gada līmenī.

Jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā pieauga zīdaiņu mirstība. Pirmajā dzīves gadā nomira 203 bērni (8,7 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem). Salīdzinājumā ar 2006. gadu mirušo zīdaiņu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem pieaudzis par 14%.

Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā šī gada sākumā bija 717 tūkstoši, un tas gada laikā samazinājās par 5,1 tūkstoti. Aizvadītajā gadā piedzima 7,9 tūkstoši un nomira 10,2 tūkstoši rīdzinieku. Salīdzinājumā ar 2006.gadu dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem Rīgā pieauga par 6,8%, bet mirstība - par 1,4 %.

Iedzīvotāju skaita pieaugums 2007.gadā bija vērojams tikai Rīgas (6655 cilvēki), Ogres (751) un Jelgavas (337) rajonā, kā arī Jūrmalā (172).

Visaugstākie dzimstības rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem bija Rīgas rajonā - 13 dzimušie, Ogres, Tukuma, Bauskas, Jelgavas un Ventspils rajonā - 11 dzimušie. Savukārt viszemākā dzimstība bija Krāslavas un Balvu rajonā - 7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas rajonā bija visaugstākā mirstība (20 - 21 mirušais uz 1000 iedzīvotājiem). Šāda situācija daļēji izskaidrojama ar lielāku gados vecāku iedzīvotāju īpatsvaru minētajos rajonos. Turpretī viszemākā mirstība bija Rīgas un Ogres rajonā - 12 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem. 2007. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu visās republikas pilsētās un gandrīz visos rajonos, izņemot Rīgas rajonu, kur dzimušo skaits bija par 164 cilvēkiem lielāks nekā mirušo skaits.

2008. gada I ceturkšņa dati liecina, ka dzimstības un mirstības tendences varētu saglabāties arī šogad. Dzimušo skaits šā gada pirmajos trīs mēnešos bija nedaudz lielāks nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā - 6,2 tūkstoši pret 5,7 tūkstošiem. Mirušo skaits I ceturksnī bija 8,3 tūkstoši vai par gandrīz 1000 cilvēkiem mazāk nekā 2006. gada atbilstošajā periodā. Nedaudz samazinājies reģistrēto laulību skaits, kas 2008. gada pirmajos trīs mēnešos bija 1,8 tūkstoši, turpretī pagājušā gada I ceturksnī - 2,1 tūkstotis.

Sagatavojusi Iedzīvotāju statistikas daļa
Tālr. 67366903
Elmīra Seņkāne