Par demogrāfiskās situācijas izmaiņām Latvijā 2006. gadā

03.05.2007

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2006. gada demogrāfiskās statistikas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vēl aizvien turpina samazināties. 2007.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 281 tūkstotis cilvēku jeb par 13,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2006.gadā bija lielāks nekā iepriekšējā gadā: 0,58% salīdzinājumā ar 0,51% 2005. gadā.

Iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu) saruka par 10,8 tūkstošiem, bet emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja par 2,5 tūkstošiem cilvēku.

Svarīgākie salīdzinošie demogrāfiskās attīstības rādītāji

2000

2005

2006

2006. gads procentos pret 2005. gadu

Reģistrēto laulību skaits

9211

12544

14616

116,5

Uz 1000 iedzīvotājiem

3,9

5,45

6,39

117,2

Šķirto laulību skaits

6134

6341

7249

114,3

Uz 1000 iedzīvotājiem

2,6

2,76

3,17

114,9

Dzimušo skaits

20248

21497

22264

103,6

Uz 1000 iedzīvotājiem

8,5

9,34

9,73

104,2

Mirušo skaits

32205

32777

33098

101,0

Uz 1000 iedzīvotājiem

13,6

14,25

14,47

101,5

Mirušo zīdaiņu skaits

210

168

170

101,2

Uz 1000 dzīvi dzimušajiem

10,4

7,8

7,6

97,4

2006.gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu par 16,5 % pieauga reģistrēto laulību skaits. Tomēr palielinājās arī šķirto laulību skaits. Reģistrēto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija augstākais pēdējos 14 gados. Reģistrēto un šķirto laulību dinamiku uz 1000 iedzīvotājiem kopš 2000.gada attēlo nākamā diagramma.

2006. gadā pieauga laulību reģistrējušo vidējais vecums. Ja 2000. gadā 40% vīriešu un 50% sieviešu stājās pirmajā laulībā 20 - 24 gadu vecumā, tad 2006.gadā tikai 28% jaunlaulāto vīriešu un 41% sieviešu bija šajā vecumā, bet 60 % līgavaiņu un 46 % līgavu bija 25 - 34 gadu vecumā.

Laulībā stājušos vidējais vecums

Gads

Pavisam

Pirmā laulība

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

2000

32,0

29,5

26,9

24,9

2001

31,6

29,0

27,0

24,9

2002

31,9

29,3

27,5

25,4

2003

32,0

29,4

27,5

25,4

2004

32,1

29,4

27,8

25,6

2005

32,8

30,0

28,2

26,0

2006

33,0

30,4

28,4

26,3

Dzimušo skaits 2006.gadā bija 22,3 tūkstoši, kas ir par 767 bērniem vairāk nekā 2005. gadā. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības līmenis pieauga par 4,2%. Dzimušo skaits - 9,7 bērni - uz 1000 iedzīvotājiem bija augstākais rādītājs pēdējos 13 gados.

Lēmumu par ģimenes papildinājumu vecāki pašlaik pieņem nedaudz vēlāk nekā, piemēram, pirms 10 gadiem. To pierāda jaundzimušo mātes vidējais vecums, kas 2006.gadā bija 28 gadi, 1995. gadā - 26 gadi. Mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, aizvadītajā gadā bija 25,3 gadi jeb par 1,8 gadiem augstāks nekā 1995. gadā.

51,7% no dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē (2005.gadā - 51,2%). Otro bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū 2006. gadā bija 32,1 % salīdzinājumā ar 32,0 % pirms gada.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) 2006.gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu pieauga par 4% un bija 1,36. Pašlaik tas tomēr tikai nedaudz pārsniedz pusi no lieluma (2,1 - 2,2), kas nepieciešams paaudžu nomaiņai.

Dzimstību raksturojošie rādītāji un to izmaiņu tendences

Gads

Dzīvi dzimušo skaits uz 1000 sievietēm
15-49 gadu vecumā

Summārais
dzimstības koeficients

2000

34,2

1,24

2001

33,3

1,21

2002

33,9

1,23

2003

35,5

1,29

2004

34,3

1,24

2005

37,2

1,29

2006

37,9

1,36

Mirušo skaits Latvijā 2006.gadā bija 33,1 tūkstotis jeb par 321 cilvēku vairāk nekā 2005.gadā. Mirstības vispārējais koeficients - 14,5 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem ir par 1,5% augstāks nekā gadu iepriekš.

Pozitīvi vērtējama zīdaiņu mirstības līmeņa stabila samazināšanās. Pirmajā dzīves gadā mirušo bērnu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem - 7,6 mirušie - ir zemākais rādītājs pēdējos 60 gados. Salīdzinājumā ar 2005. gadu zīdaiņu mirstības līmenis samazinājās par 2,6%.

Aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 2451 cilvēku, kas ir lielākais rādītājs kopš 2002.gada. 2006.gadā Latvijā uz dzīvi apmetās 2801 cilvēks no citām valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 5252 cilvēki.

Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā šā gada sākumā bija 722 tūkstoši, un tas gada laikā samazinājās par 5,1 tūkstoti. Aizvadītajā gadā Rīgā piedzima 7,5 tūkstoši un nomira 10,1 tūkstotis rīdzinieku. Salīdzinājumā ar 2005.gadu dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem Rīgā pieauga par 6,2%, bet mirstība palielinājās par 3,7 %.

Iedzīvotāju skaita pieaugums 2006.gadā bija vērojams tikai Ogres (524) un Rīgas (4237) rajonā.

Visaugstākie dzimstības rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem bija Rīgas rajonā - 12 dzimušie, Ogres, Tukuma un Liepājas rajonā - 11 dzimušie, viszemākā dzimstība bija Ludzas, Krāslavas un Preiļu rajonā - tikai nedaudz virs 7 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem.

Ludzas, Krāslavas un Rēzeknes rajonā bija visaugstākā mirstība (21 - 22 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem). Šāda situācija daļēji izskaidrojama ar lielāku gados vecāku iedzīvotāju īpatsvaru minētajos rajonos. Turpretī viszemākā mirstība bija Rīgas un Ogres rajonā - 12 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem. 2006. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu visās republikas pilsētās un gandrīz visos rajonos, izņemot Rīgas rajonu, kur dzimušo skaits bija par 24 cilvēkiem lielāks nekā mirušo skaits.

2007. gada I ceturkšņa dati liecina, ka dzimstības un mirstības tendences varētu turpināties arī šogad. Dzimušo skaits šā gada pirmajos trīs mēnešos bija nedaudz lielāks nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā - 5,7 tūkstoši salīdzinājumā ar 5,3 tūkstošiem. Mirušo skaits I ceturksnī bija 9,3 tūkstoši, kas ir par 200 cilvēkiem vairāk nekā 2006. gada atbilstošajā periodā. Reģistrēto laulību skaits 2007. gada pirmajos trīs mēnešos bija 2,1 tūkstotis, turpretī pagājušā gada I ceturksnī - 2,0 tūkstoši.

Sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta
Iedzīvotāju statistikas daļa
Tālr. 7366903
Elmīra Seņkāne