Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2012.gada 2.ceturksnī

13.08.2012

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi Darbaspēka apsekojuma rezultātus par iedzīvotāju¹ (15–74 gadi) ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū 2012.gada 2.ceturksnī.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.

2012.gada 2.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir palielinājies par 1%. Divas trešdaļas (66,5%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 70,9%, bet sieviešu – 62,6%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 877,4 tūkst. cilvēku (55,7% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 4,9% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Nodarbināto iedzīvotāju skaits, kā arī to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir palielinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2011.gada 2.ceturksnī attiecīgi 858,5 tūkst. cilvēku un 53,8%), gan salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2012.gada 1.ceturksnī bija 857,6 tūkst. cilvēku un 54,5%). Saskaņā ar Darbaspēka apsekojuma metodoloģiju nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauts 7,1 tūkst. cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti, t.i., bija iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām” vai programmā “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”.

Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk kā vīriešu, attiecīgi 51% un 49%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Pusei (49,9%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēc nodokļu) darba samaksas lieluma pamatdarbā, procentos,                                             

 

2011.gada 2.ceturksnis

2012.gada 1.ceturksnis

2012.gada 2.ceturksnis

Darba ņēmēji

100,0

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

39,2

37,3

34,4

 

tai skaitā:

darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo

darba algu vai mazāk²

24,3

22,5

20,4

Ls 200,01–300,00

27,6

25,4

27,2

Ls 300,01–500,00

20,4

22,5

23,8

Ls 500,01–1000,00

5,8

7,8

7,9

Ls 1000,01 un vairāk

0,9

1,2

1,5

Netika aprēķināta vai izmaksāta

3,9

2,8

3,4

Netika uzrādīta

2,2

3,0

1,8

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2012.gada 2.ceturksnī Latvijā bija 168,9 tūkst. darba meklētāju jeb 16,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2.ceturksni, kad darbu meklēja 177,3 tūkst. cilvēku un to īpatsvars bija 17,1%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, darba meklētāju skaits ir nedaudz palielinājies (2012.gada 1.ceturksnī tas bija 166,7 tūkst. cilvēku), savukārt samazinājies darba meklētāju īpatsvars (2012.gada 1.ceturksnī tas bija 16,3%). Vīriešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sieviešu darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā, attiecīgi veidojot 17,2% un 15,1%.

Nedaudz vairāk kā puse (91,4 tūkst. jeb 54,1% cilvēku) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājies par 4,2 tūkst. Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits to darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2012.gada 2.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 143,4 tūkst. jeb 84,9% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 151,7 tūkst. cilvēku un 85,6%.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīta par darbaspēku (nodarbinātie un darba meklētāji) ir ekonomiski neaktīvi (pensionāri, skolnieki, studenti, mājsaimnieki/-ces, invalīdi, ilgstoši darbnespējīgi iedzīvotāji u.c.). 2012.gada 2.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 527,8 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir samazinājies par 5,7%.

2012.gada 2.ceturksnī gandrīz pusi (46,4%) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja pensionāri, katrs ceturtais (26,8%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais (8,9%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, kā arī tikpat daudz ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju sevi uzskatīja par mājsaimniekiem.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 25,4 tūkst. (4,8% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2011.gada 2.ceturksni, šo cilvēku skaits ir samazinājies par 8,2 tūkst.

Nodarbinātības līmenis un darba meklētāju īpatsvars, procentos

Plašāka informācija par Darbaspēka apsekojuma rezultātiem un metodoloģiju ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Zaiga Priede
Tālr. 67366886

_________________________________________

¹ Aptaujāti 6,6 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Apsekojuma datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits 2012.gada sākumā, kas aprēķināts izmantojot tautas skaitīšanas datus.

² Neto darba alga aprēķināta no minimālās bruto algas. 2011. un 2012.gadā minimālā alga - Ls 200.