Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2012.gada 1. ceturksnī

22.05.2012

CSP ir sagatavojusi Darbaspēka apsekojuma rezultātus par iedzīvotāju¹ (15–74 gadi) ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū 2012.gada 1.ceturksnī.


Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.
2012.gada 1.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir palielinājies par 0,9%. Gandrīz divas trešdaļas (65,1%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,4%, bet sieviešu – 61,3%.


Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 857,6 tūkst. cilvēku (54,5% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 5,2% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2011.gada 1.ceturksnī attiecīgi 835,9 tūkst. cilvēku un 52,4%), bet samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2011.gada 4.ceturksnī bija 876,7 tūkst. cilvēku un 55,0%). Saskaņā ar Darbaspēka apsekojuma metodoloģiju nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 6,4 tūkst. cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām”, kā arī programmā “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”).
Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk kā vīriešu, attiecīgi 51,2% un 48,8 %.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Nedaudz mazāk kā pusei (48,8%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais bija darba samaksa.
 

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba samaksas lieluma pamatdarbā, procentos


 

2011.gada 1.ceturksnis

2011.gada 4.ceturksnis

2012.gada 1.ceturksnis

Darba ņēmēji

100,0

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

40,4

35,9

37,3

 

tai skaitā:

darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo

darba algu vai mazāk²

23,8

21,4

22,5

Ls 200,01–300,00

27,2

28,4

25,4

Ls 300,01–500,00

19,7

21,7

22,5

Ls 500,01–1000,00

6,1

7,0

7,8

Ls 1000,01 un vairāk

1,0

1,0

1,2

Netika aprēķināta vai izmaksāta

3,2

3,1

2,8

Netika uzrādīta

2,4

2,9

3,0

 
Darba meklētāji
 
Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2012.gada 1.ceturksnī Latvijā bija 166,7 tūkst. darba meklētāju jeb 16,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir samazinājies salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, kad darbu meklēja 178,9 tūkst. cilvēku un to īpatsvars bija 17,6%, bet palielinājies salīdzinot ar 2011.gada 4.ceturksni (attiecīgi 155 tūkst. cilvēku un 15,0%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 17,6% un 15,0%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2012.gada 1.ceturksnī valstī bija 11,7%.
Nedaudz vairāk kā puse (86,5 tūkst. cilvēku jeb 51,9%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājies par 16,3 tūkst.. Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits to darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2012.gada 1.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 146,2 tūkst. jeb 87,7% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 159,1 tūkst. cilvēku un 88,9%.
 
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi (pensionāri, skolnieki, studenti, mājsaimnieki/-ces, invalīdi, ilgstoši darbnespējīgi iedzīvotāji u.c.). 2012.gada 1.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 549,8 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir samazinājies par 5,3%.
2012.gada 1.ceturksnī gandrīz pusi (46,2%) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja pensionāri, katrs ceturtais (26,2%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais (9,3%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, nedaudz mazāk (8,9%) bija ilgstoši slimojoši iedzīvotāji vai invalīdi.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 35,4 tūkst. (6,4% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2011.gada 1.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir samazinājies par 10 tūkst..
Plašāka informācija par Darbaspēka apsekojuma rezultātiem un metodoloģiju ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.

 
Nodarbinātības līmenis un darba meklētāju īpatsvars, procentos

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Zaiga Priede
Tālr. 67366886

_________________________________________

¹ Aptaujāti 6,7 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Apsekojuma datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits 2012.gada sākumā, kas aprēķināts izmantojot tautas skaitīšanas datus.
² Neto darba alga aprēķināta no minimālās bruto algas. 2011. un 2012.gadā minimālā alga - Ls 200.