Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2011.gada 3.ceturksnī

23.11.2011

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2011.gada 3.ceturksni. Apsekojot 3,8 tūkst. mājsaimniecību, tika aptaujāti 7,2 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2011.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.

2011.gada 3.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1,7%. Gandrīz divas trešdaļas (65,6%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,8%, bet sieviešu – 61,8%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 984,7 tūkst. cilvēku (56,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 7% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir palielinājies, salīdzinot gan ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2010.gada 3.ceturksnī attiecīgi 960,3 tūkst. cilvēku un 54,2%), gan salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2011.gada 2.ceturksnī bija 966,5 tūkst. cilvēku un 55,1%). Saskaņā ar Darbaspēka apsekojuma metodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 26,1 tūkst. cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām”, kā arī programmā “Darba praktizēšana pašvaldībās ar 80 Ls stipendiju”).

Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk kā vīriešu, attiecīgi 50,8% un 49,2%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei (49,2%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais bija darba samaksa.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba samaksas lieluma pamatdarbā, procentos

 

2010.gada 3.ceturksnis

2011.gada 2.ceturksnis

2011.gada 3.ceturksnis

Darba ņēmēji

100,0

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

39,4

39,4

36,6

 

tai skaitā:

darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo

darba algu vai mazāk1

22,4

24,6

21,3

Ls 200,01–300,00

26,8

27,7

28,4

Ls 300,01–500,00

20,7

20,2

21,5

Ls 500,01–1000,00

5,5

5,6

7,3

Ls 1000,01 un vairāk

1,0

1,0

0,9

Netika aprēķināta vai izmaksāta

4,0

3,9

3,4

Netika uzrādīta

2,6

2,2

1,9

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2011.gada 3.ceturksnī Latvijā bija 165,3 tūkst. darba meklētāju jeb 14,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir samazinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada 3.ceturksni, kad darbu meklēja 210 tūkst. cilvēku un to īpatsvars bija 17,9%, gan salīdzinot ar 2011.gada 2.ceturksni (attiecīgi 187 tūkst. cilvēku un 16,2%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 16,2% un 12,6%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2011.gada 3.ceturksnī valstī bija 12,0%.

Nedaudz vairāk kā puse (90,9 tūkst. cilvēku jeb 55%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājies par 6,1 tūkst.. Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits to darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2011.gada 3.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 138,1 tūkst. jeb 83,6% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 182,9 tūkst. cilvēku un 87,1%.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2011.gada 3.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 604,3 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 0,3%.

2011.gada 3.ceturksnī nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (44,3%) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja pensionāri, katrs trešais (29,1%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs devītais (11%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs četrpadsmitais (7,2%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 42,1 tūkst. (7% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2010.gada 3.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir samazinājies par 5,6 tūkst..

Plašāka informācija par Darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs

 

Nodarbinātības līmenis, %

Darba meklētāju īpatsvars, %

 

Latvija

Lietuva

Igaunija

Latvija

Lietuva

Igaunija

2010.gada

 

 

 

 

 

 

1.ceturksnis

51,7

50,7

53,7

20,5

18,1

19,8

2.ceturksnis

52,8

50,6

54,3

19,4

18,3

18,6

3.ceturksnis

54,2

52,2

56,1

17,9

17,8

15,5

4.ceturksnis

53,6

53,1

57,6

16,9

17,1

13,6

2011.gada

 

 

 

 

 

 

1.ceturksnis

53,8

52,8

57,7

16,6

17,2

14,4

2.ceturksnis

55,1

54,2

58,7

16,2

15,6

13,3

3.ceturksnis2

56,1

55,2

61,0

14,4

14,8

10,9

Personas 15–74 gadu vecumā.
Datu avots: http://ec.europa.eu/eurostat

 

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Zaiga Priede
Tālr. 67366886


1 - Neto darba alga aprēķināta no minimālās bruto algas. 2010.gadā minimālā alga - Ls 180, 2011.gadā - Ls 200.
2 - Valstu darbaspēka apsekojumu dati.