Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2010.gada 4.ceturksnī

22.02.2011

Centrālā statistikas pārvalde ir sagatavojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2010.gada 4.ceturksni. Apsekojot 3,8 tūkst. mājsaimniecību, tika aptaujāti 7,3 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2010.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.

2010.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1,5%. Gandrīz divas trešdaļas (64,5%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 68,9%, bet sieviešu – 60,7%.


Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 950,4 tūkst. cilvēku (53,6% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,9% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2009.gada 4.ceturksnī attiecīgi 932,6 tūkst. cilvēku un 52,2%), bet samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2010.gada 3.ceturksnī bija 960,4 tūkst. cilvēku un 54,2%). Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 24,9 tūkst. cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām”, kā arī sākot ar 2009.gada septembri, piedalījās programmā “Darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 Ls stipendiju”).

Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 50,7% un 49,3%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei (47,6%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais bija darba samaksa.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba samaksas lieluma pamatdarbā, procentos

 

2009.gada 4.ceturksnis

2010.gada 3.ceturksnis

2010.gada 4.ceturksnis

Darba ņēmēji

100,0

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

39,8

39,4

40,3

 

tai skaitā:

darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo

darba algu vai mazāk1

22,5

22,3

21,9

Ls 200,01–300,00

27,4

26,9

27,3

Ls 300,01–500,00

20,6

20,7

20,0

Ls 500,01–1000,00

7,5

5,4

6,3

Ls 1000,01 un vairāk

0,5

1,0

0,6

Netika aprēķināta vai izmaksāta

2,4

4,0

2,9

Netika uzrādīta

1,8

2,6

2,6

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2010.gada 4.ceturksnī Latvijā bija 193,8 tūkst. darba meklētāju jeb 16,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir samazinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 229,4 tūkst. cilvēku, to īpatsvars bija 19,7%, gan salīdzinot ar 2010.gada 3.ceturksni (attiecīgi 210,2 tūkst. cilvēku un 18,0%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 18,5% un 15,3%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2010.gada 4.ceturksnī valstī bija 14,4%.

Nedaudz vairāk nekā puse (107,3 tūkst. cilvēku jeb 55,4%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies par 37,3 tūkst. Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits to darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2010.gada 4.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 173,3 tūkst. jeb 89,4% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 196,4 tūkst. cilvēku un 85,6%.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2010.gada 4.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 628,7 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 0,7%.

2010.gada 4.ceturksnī nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (44,3%) no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem veidoja pensionāri, katrs trešais (30%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais (10,5%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs trīspadsmitais (7,7%) bija ilgstoši slimojošs vai invalīds.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 55,6 tūkst. (8,8% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2009.gada 4.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies par 11,4 tūkst.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs

 

Nodarbinātības līmenis, %

Darba meklētāju īpatsvars, %

 

Latvija

Lietuva

Igaunija

Latvija

Lietuva

Igaunija

2009.gada

 

 

 

 

 

 

1.ceturksnis

58,6

54,8

59,3

13,9

11,9

11,4

2.ceturksnis

55,9

54,3

57,3

16,7

13,6

13,5

3.ceturksnis

53,4

54,2

57,7

18,4

13,8

14,6

4.ceturksnis

52,2

52,7

56,1

19,7

15,6

15,5

2010.gada

 

 

 

 

 

 

1.ceturksnis

51,7

50,7

53,7

20,4

18,1

19,8

2.ceturksnis

52,8

50,6

54,3

19,4

18,3

18,6

3.ceturksnis

54,2

52,2

56,1

18,0

17,8

15,5

4.ceturksnis ²

53,6

53,1

57,3

16,9

17,1

13,6

Personas 15–74 gadu vecumā.
Datu avots: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.
 

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Zaiga Priede
Tālr. 67366886


1 - Neto darba alga aprēķināta no minimālās bruto algas. 2009. un 2010.gadā minimālā alga - Ls 180.
2 - Valstu darbaspēka apsekojumu dati.