Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2010.gadā

22.03.2011

CSP ir apkopojusi darbaspēka apsekojumarezultātus par 2010.gadu. Apsekojot 15 tūkst. mājsaimniecību, tika aptaujāti 29,6 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2010.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.

2010.gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2009.gadu, ir samazinājies par 2,6%. Gandrīz divas trešdaļas (65,3%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,5%, bet sieviešu – 61,5%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 940,9 tūkst. cilvēku (53,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 5,3% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010.gadā samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2009.gadā attiecīgi 986,7 tūkst. cilvēku un 55,2%). Saskaņā ar darbaspēka apsekojumametodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 23,3 tūkst. cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām”, kā arī programmā “Darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 Ls stipendiju”).

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 51,7% un 48,3%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei (46,8%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais bija darba samaksa.

 

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba samaksas lieluma pamatdarbā, procentos

 

2009.gads

2010.gads

Darba ņēmēji

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

34,9

42,0

 

tai skaitā:

darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo

darba algu vai mazāk¹

18,9

23,9

Ls 200,01–300,00

26,5

25,5

Ls 300,01–500,00

23,5

19,7

Ls 500,01–1000,00

9,4

6,2

Ls 1000,01 un vairāk

0,9

0,9

Netika aprēķināta vai izmaksāta

2,6

3,6

Netika uzrādīta

2,2

2,1

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Apsekojumarezultāti liecina, ka 2010.gadā Latvijā bija 216,1 tūkst. darba meklētāju jeb 18,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010.gadā palielinājies gan darba meklētāju skaits (2009.gadā tas bija 200,7 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2009.gadā šis rādītājs bija 16,9%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 21,7% un 15,7%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2010.gadā valstī bija 15,6%.

Gandrīz puse (97,3 tūkst. jeb 45%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar 2009.gadu, palielinājies gandrīz divas reizes (par 44,4 tūkst.). Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, saglabājas augsts to darba meklētāju īpatsvars, kuriem ir darba pieredze. 2010.gadā darba meklētāji ar darba pieredzi bija 190,2 tūkst. jeb 88% no darba meklētāju skaita, savukārt 2009.gadā šis rādītājs attiecīgi bija 176,9 tūkst. un 88,1%.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2010.gadā ekonomiski neaktīvi bija 615,8 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar 2009.gadu, to skaits ir palielinājies par 2,8%.

2010.gadā nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (44,3%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs ceturtais (28,4%) bija skolnieks vai students, kurš mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais (10%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs trīspadsmitais (7,9%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējušas cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2010.gadā valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 51,9 tūkst. (8,4% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2009.gadu, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies par 13,1 tūkst..

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.

 

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs

 

Nodarbinātības līmenis (15-64 g.v.),%

Darba meklētāju īpatsvars (15-74 g.v.),%

2009

2010

2009

2010

Latvija2

61,1

59,3

16,9

18,7

Lietuva3

60,1

57,8

13,7

17,8

Igaunija4

63,2

60,7

13,8

16,9

 

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Zaiga Priede
Tālr. 67366886


1 - Neto darba alga aprēķināta no minimālās bruto algas. 2009. un 2010.gadā minimālā alga bija Ls 180.
2 - CSP dati
3 - www.stat.gov.lt
4 - www.stat.ee