Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2010. gada 3. ceturksnī

23.11.2010

Centrālā statistikas pārvalde ir sagatavojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2010.gada 3.ceturksni. Nejaušās izlases rezultātā tika atlasīti 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,5 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tika izmantots iedzīvotāju skaits 2010.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.

2010.gada 3.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir palielinājies par 0,1%. Divas trešdaļas (66%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 70%, bet sieviešu – 62,5%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 960,4 tūkst. cilvēku (54,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 6,7% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības).

Nodarbināto skaits un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā šā gada trešajā ceturksnī ir palielinājies – gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (attiecīgi 953,9 tūkst. cilvēku un 53,4%), gan salīdzinot ar šā gada otro ceturksni (935,9 tūkst. cilvēku un 52,8%).

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 27,7 tūkst. cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (iesaistījās kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām”, kā arī sākot ar 2009.gada septembri, - programmā “Darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 Ls stipendiju”).

Nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 51,3% un 48,7%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei (47%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba samaksas lieluma pamatdarbā, procentos

 

2009.gada 3.ceturksnis

2010.gada 2.ceturksnis

2010.gada 3.ceturksnis

Darba ņēmēji

100,0

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

34,8

42,4

39,3

 

tai skaitā:

darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo

darba algu vai mazāk1

19,1

25,2

22,4

Ls 200,01–300,00

28,4

24,6

26,9

Ls 300,01–500,00

21,1

19,5

20,8

Ls 500,01–1000,00

9,6

6,7

5,4

Ls 1000,01 un vairāk

1,1

0,8

1,0

Netika aprēķināta vai izmaksāta

2,9

4,0

4,1

Netika uzrādīta

2,1

2,0

2,5

 

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2010.gada 3.ceturksnī Latvijā bija 210,2 tūkst. darba meklētāju jeb 18% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir samazinājies - gan salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 214,9 tūkst. cilvēku, to īpatsvars bija 18,4%, gan salīdzinot ar 2010.gada 2.ceturksni (attiecīgi 225,8 tūkst. cilvēku un 19,4%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 20% un 15,9%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2010.gada 3.ceturksnī valstī bija 15,1%.

Gandrīz puse (97,9 tūkst. cilvēku jeb 46,6%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies gandrīz divas reizes (par 41,2 tūkst.). Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2010.gada 3.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 183,3 tūkst. jeb 87,2% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 183,9 tūkst. cilvēku un 85,6%.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2010.gada 3.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 602,3 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir samazinājies par 2,5%.

2010.gada 3.ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (45,4%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs ceturtais (27,7%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais (10,3%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs divpadsmitais (8,6%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī šādu cilvēku skaits veidoja 47,4 tūkst. (7,9% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita), kas ir par 7,2 tūkst. cilvēku vairāk nekā 2009.gada 3.ceturksnī.

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs

 

Nodarbinātības līmenis, %

Darba meklētāju īpatsvars, %

 

Latvija

Lietuva

Igaunija

Latvija

Lietuva

Igaunija

2009.gada

 

 

 

 

 

 

1.ceturksnis

58,6

54,8

59,3

13,9

11,9

11,4

2.ceturksnis

55,9

54,3

57,3

16,7

13,6

13,5

3.ceturksnis

53,4

54,2

57,7

18,4

13,8

14,6

4.ceturksnis

52,2

52,7

56,1

19,7

15,6

15,5

2010.gada

 

 

 

 

 

 

1.ceturksnis

51,7

50,7

53,7

20,4

18,1

19,8

2.ceturksnis

52,8

50,6

54,3

19,4

18,3

18,6

3.ceturksnis2

54,2

52,2

55,9

18,0

17,8

15,5

 

Personas 15–74 gadu vecumā.
Datu avots: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/

_________________________________________
1 - Neto darba alga aprēķināta no minimālās bruto algas. 2009.un 2010.gadā minimālā alga - Ls 180.
2 - Valstu darbaspēka apsekojumu dati.

 

 

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Zaiga Priede
Tālr. 67366886