Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2010. gada 2.ceturksnī

19.08.2010

CSP ir sagatavojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2010.gada 2.ceturksni. Nejaušās izlases rezultātā tika atlasīti 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2010.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.

2010.gada 2.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 3,1%. Gandrīz divas trešdaļas (65,5%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,5%, bet sieviešu – 62%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 935,9 tūkst. cilvēku (52,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 5,7% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2009.gada 2.ceturksnī attiecīgi 999,3 tūkst. cilvēku un 55,9%), bet ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2010.gada 1.ceturksnī bija 916,7 tūkst. cilvēku un 51,7%). Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 22,7 tūkst. cilvēku, kuri saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (iesaistījās kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām”, kā arī sākot ar 2009.gada septembri, piedalījās programmā “Darba praktizēšana pašvaldībās ar 100 Ls stipendiju”).

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 52,1% un 47,9%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei (46,8%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba samaksas lieluma pamatdarbā, procentos

 

2009.gada 2.ceturksnis

2010.gada 1.ceturksnis

2010.gada 2.ceturksnis

Darba ņēmēji

100,0

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

35,4

45,3

42,4

 

tai skaitā:
darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo

darba algu vai mazāk1

18,2

25,8

25,3

Ls 200,01–300,00

26,7

23,1

24,8

Ls 300,01–500,00

24,0

18,7

19,4

Ls 500,01–1000,00

8,7

6,4

6,7

Ls 1000,01 un vairāk

1,0

1,1

0,8

Netika aprēķināta vai izmaksāta

2,0

4,0

4,0

Netika uzrādīta

2,2

1,4

1.9

 
Darba meklētāji
 
Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.
 
Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2010.gada 2.ceturksnī Latvijā bija 225,8 tūkst. darba meklētāju jeb 19,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 199,7 tūkst. cilvēku, to īpatsvars bija 16,7%, bet ir samazinājies, salīdzinot ar 2010.gada 1.ceturksni (attiecīgi 235,4 tūkst. cilvēku un 20,4%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 22,7% un 16,2%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2010.gada 2.ceturksnī valstī bija 16,5%.
 
Divas piektdaļas (93,8 tūkst. jeb 41,6%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies gandrīz divas reizes (par 45,6 tūkst.). Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2010.gada 2.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 195 tūkst. jeb 86,4% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 182,2 tūkst. un 91,2%.
 
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
 
Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2010.gada 2.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 611,2 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 4,1%.
 
2010.gada 2.ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (44,2%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs ceturtais (28,4%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais (8,9%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs četrpadsmitais (7,2%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 44,1 tūkst. (7,2% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2009.gada 2.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir nedaudz palielinājies (par 0,9 tūkst.).
 
Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.
 
Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs
 

 

Nodarbinātības līmenis, %

Darba meklētāju īpatsvars, %

 

Latvija

Lietuva

Igaunija

Latvija

Lietuva

Igaunija

2009.gada

 

 

 

 

 

 

1.ceturksnis

58,6

54,8

59,3

13,9

11,9

11,4

2.ceturksnis

55,9

54,3

57,3

16,7

13,6

13,5

3.ceturksnis

53,4

54,2

57,7

18,4

13,8

14,6

4.ceturksnis

52,2

52,7

56,1

19,7

15,6

15,5

2010.gada

 

 

 

 

 

 

1.ceturksnis

51,7

50,7

53,7

20,4

18,1

19,8

2.ceturksnis

52,8

19,4

 

Personas 15–74 gadu vecumā.
Datu avots: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/
… dati par 2010.gada 2.ceturksni pagaidām nav pieejami.

 

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Zaiga Priede
Tālr. 67366886


¹ 2009.un 2010.gadā minimālā alga - Ls 180.