Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2009.gada 3.ceturksnī

20.11.2009

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2009.gada 3.ceturksni. Nejaušās izlases rezultātā tika atlasīti 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2009.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.

2009.gada 3.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 4,2%. Gandrīz divas trešdaļas (65,4%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 70,9%, bet sieviešu – 60,5%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 953,9 tūkst. cilvēku (53,4% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 8,5% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pārskata ceturksnī samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (attiecīgi 1132,5 tūkst. cilvēku un 63,0%).

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 50,8% un 49,2%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei (48,6%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba algas lieluma, procentos

 

2009.gada 1.ceturksnis

2009.gada 2.ceturksnis

2009.gada 3.ceturksnis

Darba ņēmēji

100,0

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

31,9

35,4

34,4

tai skaitā:
darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk²

17,1

18,2

18,9

Ls 200,01–300,00

24,2

26,7

28,7

Ls 300,01–500,00

27,1

24,0

21,2

Ls 500,01–1000,00

10,4

8,7

9,6

Ls 1000,01 un vairāk

1,0

1,0

1,1

Netika aprēķināta vai izmaksāta

2,7

2,0

2,9

Netika uzrādīta

2,7

2,2

2,1


Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gada 3.ceturksnī Latvijā bija 214,9 tūkst. darba meklētāju jeb 18,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 87,3 tūkst. cilvēku, to īpatsvars bija 7,2%, gan 2009.gada 2.ceturksni (attiecīgi 199,7 tūkst. cilvēku un 16,7%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 21,2% un 15,4%. Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (56,8 tūkst. jeb 26,4%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes (par 34,1 tūkst.). Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze. 2009.gada 3.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 184,0 tūkst. jeb 85,6% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 65,2 tūkst. un 74,6%.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2009.gada 3.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 617,6 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 7,1%.

2009.gada 3.ceturksnī vairāk nekā divas piektdaļas (44,4%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs ceturtais (27,1%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais (9,0%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, bet katrs devītais (7%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 40,3 tūkst. (6,5% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2008.gada 3.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies gandrīz trīs reizes (par 26,0 tūkst.).

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs


Nodarbinātības līmenis, %

Darba meklētāju īpatsvars, %

Latvija

Lietuva

Igaunija

Latvija

Lietuva

Igaunija

2008.gada

1.ceturksnis

63,3

57,3

63,2

6,5

4,9

4,2

2.ceturksnis

63,6

58,1

63,2

6,3

4,5

4,0

3.ceturksnis

63,0

58,6

63,6

7,2

6,0

6,2

4.ceturksnis

60,4

57,3

63,0

9,9

7,9

7,6

2009.gada

1.ceturksnis

58,6

54,8

59,3

13,9

11,9

11,4

2.ceturksnis

55,9

54,3

57,3

16,7

13,6

13,5

3.ceturksnis

53,4

...

...

18,4

...

...

Personas 15–74 gadu vecumā.
Datu avots: http://ec.europa.eu/eurostat
… dati par 2009.gada 3.ceturksni pagaidām nav pieejami.

_________________________________________
¹ 2009.gadā minimālā alga ir Ls 180.



Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Zaiga Priede
Tālr. 67366886