Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2009. gada pirmajā ceturksnī

20.05.2009

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2009.gada 1.ceturksni. Nejaušās izlases rezultātā tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,3 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2009.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu, vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2009.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 0,2%. Nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas (68%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73,1%, bet sieviešu – 63,5%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 1046,7 tūkst. cilvēku (58,6% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 5,9% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2009.gada 1.ceturksnī samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2008.gada 1.ceturksnī tas bija 1137.8 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2008.gada 1.ceturksnī šis rādītājs veidoja 63,3%).

2009.gada 1.ceturksnī nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 51,2% un 48,8%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Nedaudz vairāk nekā pusei (53,9%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba algas lieluma, procentos¹

 

2008.gada 1.cet

2009.gada 1.cet.

Darba ņēmēji

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

29,9

31,9

 

Tai skaitā: darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk²

12,1

17,0

Ls 200,01 - 300,00

21,3

24,2

Ls 300,01 - 500,00

22,0

27,1

Ls 500,01 - 1000,00

7,4

10,5

Ls 1000,01 un vairāk

0,9

1,0

Netika aprēķināta vai izmaksāta

3,8

2,7

Netika uzrādīta

14,7

2,6

 

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība, u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kas meklēja darbu izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gada 1.ceturksnī Latvijā bija 168,8 tūkst. darba meklētāju jeb 13,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā 2009.gada 1.ceturksnī palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2008.gada 1.ceturksnī darba meklētāji bija 79,7 tūkst. cilvēki, īpatsvars –6,5%), gan 2008.gada 4.ceturksni (atbilstoši 118,7 tūkst. cilvēki un 9,9%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2009.gada 1.ceturksnī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 16,9% un 10,8%. Ceturtā daļa (24,8%) no darba meklētājiem bija ilgstošie darba meklētāji.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2009.gada 1.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 571 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2008.gada 1.ceturksnī rādītājs bija 578,8 tūkst.), to skaits ir samazinājies par 1,4%.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezin, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gada 1.ceturksnī valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 29,1 tūkst., tas ir 5,1% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2008.gada 1.ceturksni, ir palielinājies par 15,3 tūkst..

2009.gada 1.ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas (40,9%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs trešais (31,8%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds (8,8%), katrs divpadsmitais ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci (8,4%).

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP mājas lapas datu bāzē.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs

 

Nodarbinātības līmenis, %

Darba meklētāju īpatsvars, %

2008.gada

2009.gada

2008.gada

2009.gada

1.cet.

4.cet.

1.cet.

1.cet.

4.cet.

1.cet.

Latvija

63,3

60,4

58,6

6,5

9,9

13,9

Lietuva

57,3

57,3

4,9

7,9

Igaunija

63,2

63,0

4,2

7,6

Datu avots: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/
Iedzīvotāji 15-74 gadu vecumā.
… dati par 2009.gada 1.ceturksni pagaidām nav pieejami.

______________
¹ - 2009.gada 1.ceturksnī, tām personām, kas Darbaspēka apsekojumā neuzrādīja darba algas lielumu, tika veikta datu papildināšana ar Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes informāciju par darba samaksu.
² - 2008.gadā minimālā alga Ls 160, 2009.gadā - Ls 180.


Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 67366886
Zaiga Priede