Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2009. gada 4. ceturksnī

22.02.2010

CSP ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2009.gada 4.ceturksni. Nejaušās izlases rezultātā tika atlasīti 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2009.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.

2009.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 3,5%. Gandrīz divas trešdaļas (65%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,1%, bet sieviešu – 61,5%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 932,6 tūkst. cilvēku (52,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 4,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pārskata ceturksnī samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (attiecīgi 1085,6 tūkst. cilvēku un 60,4%). Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 19 tūkst. cilvēku, kuri saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (praktizēja darbu pašvaldībās, saņemot 100 Ls stipendiju, iesaistījās kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām”, strādāja algotus pagaidu darbus).

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 52,4% un 47,6%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei (47,6%) iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba algas lieluma, procentos

2009.gada 1.ceturksnis

2009.gada 2.ceturksnis

2009.gada 3.ceturksnis

2009.gada 4.ceturksnis

Darba ņēmēji

100,0

100,0

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

31,9

35,4

34,8

39,0

tai skaitā:
darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk1

17,1

18,2

19,1

22,1

Ls 200,01–300,00

24,2

26,7

28,4

27,6

Ls 300,01–500,00

27,1

24,0

21,1

20,9

Ls 500,01–1000,00

10,4

8,7

9,6

7,8

Ls 1000,01 un vairāk

1,0

1,0

1,1

0,5

Netika aprēķināta vai izmaksāta

2,7

2,0

2,9

2,4

Netika uzrādīta

2,7

2,2

2,1

1,8

 

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gada 4.ceturksnī Latvijā bija 229,4 tūkst. darba meklētāju jeb 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 118,7 tūkst. cilvēku, to īpatsvars bija 9,9%, gan 2009.gada 3.ceturksni (attiecīgi 214,9 tūkst. cilvēku un 18,4%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 23,6% un 15,9%. Gandrīz trešā daļa (69,3 tūkst. jeb 30,2%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes (par 41,1 tūkst.). Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze. 2009.gada 4.ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 197 tūkst. jeb 85,9% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 107,1 tūkst. un 90,3%.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2009.gada 4.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 624,4 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 5,5%.

2009.gada 4.ceturksnī vairāk nekā divas piektdaļas (44,1%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, gandrīz katrs trešais (30%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs divpadsmitais (8,6%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, bet katrs trīspadsmitais (7,9%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 44,4 tūkst. (7,1% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2008.gada 4.ceturksni, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies divas reizes (par 22,7 tūkst.).

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs


Nodarbinātības līmenis, %

Darba meklētāju īpatsvars, %

Latvija

Lietuva

Igaunija

Latvija

Lietuva

Igaunija

2008.gada

1.ceturksnis

63,3

57,3

63,2

6,5

4,9

4,2

2.ceturksnis

63,6

58,1

63,2

6,3

4,5

4,0

3.ceturksnis

63,0

58,6

63,6

7,2

6,0

6,2

4.ceturksnis

60,4

57,3

63,0

9,9

7,9

7,6

2009.gada

1.ceturksnis

58,6

54,8

59,3

13,9

11,9

11,4

2.ceturksnis

55,9

54,3

57,3

16,7

13,6

13,5

3.ceturksnis

53,4

54,2

57,7

18,4

13,8

14,6

4.ceturksnis

52,2

...

...

19,7

...

...

Personas 15–74 gadu vecumā.
Datu avots: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/
… dati par 2009.gada 4.ceturksni pagaidām nav pieejami.

 

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Zaiga Priede
Tālr. 67366886

_________________________________________
¹ 2009.gadā minimālā alga bija Ls 180.