Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2009. gadā

22.03.2010

CSP ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2009.gadu. Nejaušās izlases rezultātā tika atlasīti 24,1 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 32,3 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2009.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu.

2009.gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājies par 2,3%. Divas trešdaļas (66,5%) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 71,4%, bet sieviešu – 62,1%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Kopumā valstī bija nodarbināti 986,7 tūkst. cilvēku (55,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 5,7% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2009.gadā samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2008.gadā attiecīgi 1124,1 tūkst. cilvēku un 62,6%). Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 10,5 tūkst. cilvēku, kuri saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti (iesaistījās kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā “Pasākums noteiktām personu grupām”, strādāja algotus pagaidu darbus, sākot ar septembri, praktizēja darbu pašvaldībās, saņemot 100 Ls stipendiju).

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 51,3% un 48,7%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Nedaudz vairāk kā pusei (50,5%) iedzīvotāju (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba algas lieluma, procentos¹

 

2008.gads

2009.gads

Darba ņēmēji

100,0

100,0

Līdz Ls 200,00

26,6

34,9

 

tai skaitā:
darba ņēmēji, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk²

9,9

18,9

Ls 200,01–300,00

22,6

26,5

Ls 300,01–500,00

24,3

23,5

Ls 500,01–1000,00

8,8

9,4

Ls 1000,01 un vairāk

0,9

0,9

Netika aprēķināta vai izmaksāta

3,6

2,6

Netika uzrādīta

13,2

2,2


Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gadā Latvijā bija 200,7 tūkst. darba meklētāju jeb 16,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2009.gadā palielinājies gan darba meklētāju skaits (2008.gadā tas bija 91,6 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2008.gadā šis rādītājs bija 7,5%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 20% un 13,8%. Nedaudz vairāk kā ceturtdaļa (52,9 tūkst. jeb 26,4%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar 2008.gadu, palielinājies vairāk nekā divas reizes (par 29,8 tūkst.). Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze. 2009.gadā darba meklētāji ar darba pieredzi bija 176,9 tūkst. jeb 88,1% no darba meklētāju skaita, savukārt 2008.gadā šis rādītājs attiecīgi bija 80,4 tūkst. un 87,7%.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku – tie ir ekonomiski neaktīvi. 2009.gadā ekonomiski neaktīvi bija 599 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar 2008.gadu, to skaits ir palielinājies par 3,2%.

2009.gadā nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (42%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, gandrīz katrs trešais (30,1%) bija skolnieks vai students, kurš mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais (9%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, nedaudz mazāk (8,9%) bija ilgstoši slimojoši iedzīvotāji vai invalīdi.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējušas cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gadā valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 38,7 tūkst. (6,5% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2008.gadu, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies nedaudz vairāk nekā divas reizes (par 22,1 tūkst.).

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.

 

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs


Nodarbinātības līmenis (15-64 g.v.), %

Darba meklētāju īpatsvars (15-74 g.v.), %

2008

2009

2008

2009

Latvija³

68,6

61,1

7,5

16,9

Lietuva4

64,3

60,1

5,8

13,7

Igaunija5

69,5

63,2

5,5

13,8


_________________________________________

¹ - 2009.gadā, tām personām, kas Darbaspēka apsekojumā neuzrādīja darba algas lielumu, tika veikta datu papildināšana ar Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes informāciju par darba samaksu.
² - 2008.gadā minimālā alga bija Ls 160, 2009.gadā - Ls 180.
3 - CSP dati
4 - www.stat.gov.lt
5 - www.stat.ee

 

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Zaiga Priede
Tālr. 67366886