Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2008. gada pirmajā ceturksnī

22.05.2008

CSP ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2008.gada 1.ceturksni. Nejaušās izlases rezultātā 1.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Divas trešdaļas (67,8 %) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 73,9%, bet sieviešu – 62,3%. 2008.gada 1.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 4,6 %.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veica kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, darbs maiņās, mācības) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī 2008.gada 1.ceturksnī bija nodarbināti 1137,8 tūkst. cilvēku (63,3% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 4% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja.

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar pagājušā gadā 4.ceturksni, vērojams nodarbināto iedzīvotāju skaita un to īpatsvara iedzīvotāju kopskaitā samazinājums, kad nodarbināti bija 1148,8 tūkst.cilvēku, bet to īpatsvars veidoja 63,7%. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2008.gada 1.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2007.gada 1.ceturksnī tas bija 1084,4 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2007.gada 1.ceturksnī šis rādītājs veidoja 60,1%).

2008.gada 1.ceturksnī nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk nekā sieviešu, attiecīgi 51,1% un 48,9%.

Nodarbināto īpatsvars pa darbības veidiem pamatdarbā

A Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība
B Zvejniecība
C Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
D Apstrādes rūpniecība
E Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde
F Būvniecība
G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts
H Viesnīcas un restorāni
I Transports, glabāšana un sakari
J Finanšu starpniecība
K Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma, datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi
L Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana
M Izglītība
N Veselība un sociālā aprūpe
O Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi
P Mājsaimniecību darbība

Apsekojuma dati liecina, ka trīs piektdaļas (61,1%) nodarbināto strādāja likumdošanā noteiktās 40 stundas nedēļā, katrs piektais (18,9%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet katrs sestais (15,4%) - vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildus ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.

Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo bija 68,2tūkst. cilvēku. Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (27,3%) nepilnu laiku nodarbināto bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jonevarēja atrast darbu pilnai darba dienai, piektdaļai (20,4%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personīgi vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo utml.), nedaudz mazāk (18,4%) nepilnu darba laiku strādājošo mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi, bet sestā daļa (15,8%) nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku.

Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2008.gada 1.ceturksnī 59,2 tūkst. cilvēku (5,2% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne visi aptaujātie vēlējās atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem bija darba samaksa – gandrīz trim piektdaļām (58,2%), katram ceturtajam (27,2%) iedzīvotājam atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, katrs piektais (21,8%) iedzīvotājs saņēma pensiju, septītā daļa (15,4%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieka, maternitātes, slimības, apbedīšanas vai citu).

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu) darba algas lieluma pamatdarbā, procentos

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība, u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. Turklāt minētās personas varēja būt vai arī nebūt reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2008.gada 1.ceturksnī Latvijā bija 79,7 tūkst. darba meklētāju jeb 6,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Jāatzīmē darba meklētāju skaita un to īpatsvara palielināšanās, salīdzinot ar pagājušā gada 4.ceturksni, kad darba meklētāju bija 64, 3 tūkst.cilvēku, bet to īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā – 5,3%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2008.gada 1.ceturksnī samazinājies gan darba meklētāju skaits (2007.gada 1.ceturksnī tas bija 79,8 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2007.gada 1.ceturksnī šis rādītājs veidoja 6,9%).

Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2008.gada 1.ceturksnī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 6,8% un 6,3%. Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (27,3%) no darba meklētājiem bija ilgstošie darba meklētāji.

Gandrīz trīs ceturtdaļām (74,4%) darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze.

Nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa (28,7%) darba meklētāju kā būtiskāko bezdarba iemeslu minēja dažādus personīgos vai ģimenes apstākļus - šo iemeslu kā galveno uzrādīja 32,8% sieviešu un 24,9% vīriešu. Kā otrs svarīgākais iemesls norādīts atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (27,5% no darba meklētāju kopskaita) – to norādīja ceturtdaļa (25,2%) sieviešu un 29,6% vīriešu. Trešo lielāko grupu (14,7%) veido darba meklētāji, kuriem saskaņā ar darba līgumu, darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku (14% vīriešu un 15,5% sieviešu – darba meklētāju).

Darba meklētāju aktivitātes darba meklēšanai, procentos*

* - Viens darba meklētājs var būt izmēģinājis vairākas darba meklēšanas metodes

1 Draugu, radu, arodbiedrību u.c. iztaujāšana
2 Laikrakstos, žurnālos vai internetā publicēto darba piedāvājumu pētīšana
3 Personīga kontaktēšanās ar darba devējiem
4 Kontaktēšanās ar Nodarbinātības valsts aģentūru
5 Atbildes gaidīšana pēc pieteikšanās uz darbu
6 Atbildes gaidīšana no Nodarbinātības valsts aģentūras
7 Savu sludinājumu ievietošana presē un atbildēšana uz sludinājumiem presē
8 Savu sludinājumu ievietošana internetā un atbildēšana uz sludinājumiem internetā
9 Piedalīšanās testēšanā, intervijā vai eksāmenu kārtošanā
10 Kontaktēšanās ar privātajiem nodarbinātības dienestiem
11 Konkursu rezultātu gaidīšana uz vakantajām darba vietām valsts vai pašvaldības iestādēs
12 Citas metodes

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2008.gada 1.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 578,8 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2007.gada 1.ceturksnī rādītājs bija 639,5 tūkst.), to skaits ir samazinājies par 9,5 %.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2008.gada 1.ceturksnī valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 13,8 tūkst., tas ir 2,4 % no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2007.gada 1.ceturksni, ir samazinājies par 15,7 tūkst.

2008.gada 1.ceturksnī nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (41%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs trešais (30,5%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais (9,7%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs vienpadsmitais (8,9%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs

Nodarbinātības līmenis, %

Darba meklētāju īpatsvars, %

2007.gada

2008.gada

2007.gada

2008.gada

1.cet.

4.cet.

1.cet.

1.cet.

4.cet.

1.cet.

Latvija

60,1

63,7

63,3

6,9

5,3

6,5

Lietuva

57,4

57,9

5,0

4,2

Igaunija

62,1

62,8

5,3

4,1

4,2

Datu avots: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/

… dati par 2008.gada 1.ceturksni pagaidām nav pieejami.

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 67366886
Zaiga Priede