Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2007.g. 2.cet.

22.08.2007

CSP ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2007.gada 2.ceturksni. Nejaušās izlases rezultātā 2.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Gandrīz divas trešdaļas (65,3 %) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 71,3%, bet sieviešu – 60,1%. 2007.gada 2.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo periodu palielinājies par 2%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veica kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1108 tūkst. cilvēku (61,4% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 2,2% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2007.gada 2.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2006.gada 2.ceturksnī tas bija 1071,6 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2006.gada 2.ceturksnī šis rādītājs bija 59,2%).

2007.gada 2.ceturksnī nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk kā sieviešu, attiecīgi 51,1% un 48,9%.

Pamatdarbā nodarbināto īpatsvars pa darbība veidiem

A Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība
B Zvejniecība
C Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
D Apstrādes rūpniecība
E Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde
F Būvniecība
G Vairum- un mazumtirdzniecība, automobiļu, motociklu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts
H Viesnīcas un restorāni
I Transports, glabāšana un sakari

J Finanšu starpniecība
K Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība
L Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana
M Izglītība
N Veselība un sociālā aprūpe
O Pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi
P Individuālās mājsaimniecības ar algotu darbaspēku

 

Likumā paredzētais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Apsekojuma dati liecina, ka nedaudz vairāk kā trīs piektdaļas (62%) nodarbināto strādāja likumdošanā noteiktās 40 stundas nedēļā, katrs astotais (13,2%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet gandrīz katrs ceturtais (22,5%) - vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildus ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.

Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo bija 80,4tūkst. cilvēku. Ceturtā daļa (25,3%) nepilnu darba laiku strādājošo mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi, sestā daļa (17,9%) nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku, nedaudz mazākai daļai (17,6%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personīgi vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo utml.), 17% nepilnu laiku nodarbināto bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jonevarēja atrast darbu pilnai darba dienai.

Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2007.gada 2.ceturksnī 66,8 tūkst. cilvēku (6% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne visi aptaujātie vēlējās atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem bija darba samaksa – nedaudz vairāk kā pusei (56,6%), katram ceturtajam (28,6%) iedzīvotājam atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, nedaudz mazāk (22,7%) iedzīvotāju saņēma pensiju, septītā daļa (14,3%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas vai citu).

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu)
darba algas lieluma pamatdarbā, procentos

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība, u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. Pie kam, minētās personas varēja būt vai arī nebūt reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2007.gada 2.ceturksnī Latvijā bija 70,5 tūkst. darba meklētāju jeb 6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2007.gada 2.ceturksnī samazinājies gan darba meklētāju skaits (2006.gada 2.ceturksnī tas bija 83,3 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2006.gada 2.ceturksnī šis rādītājs bija 7,2%). Darba meklētāju – vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2007.gada 2.ceturksnī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 6,2% un 5,8%. Gandrīz trešā daļa (29,4%) no darba meklētājiem bija ilgstošie darba meklētāji.

Divām trešdaļām (68,4%) darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. Jāatzīmē, ka apsekojumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, tad viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.

Divas piektdaļas (40,1%) darba meklētāju kā būtiskāko bezdarba iemeslu minēja dažādus personīgos vai ģimenes apstākļus - šo iemeslu kā galveno uzrādīja gandrīz trešdaļa (29,4%) vīriešu un vairāk nekā puse (51,2%) sieviešu. Kā otrs svarīgākais iemesls norādīts atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (15,4% no darba meklētāju kopskaita) – tas bija aktuāli devītdaļai (11,9%) vīriešu un gandrīz piektdaļai (19,1%) sieviešu. Trešo lielāko grupu (15%) veido darba meklētāji, kuriem saskaņā ar darba līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku (20,3% vīriešu un 9,5% sieviešu – darba meklētāju).

Darba meklētāju aktivitātes darba meklēšanai, procentos*

1 Personīga kontaktēšanās ar darba devējiem
2 Draugu, radu, arodbiedrību u.c. iztaujāšana
3 Laikrakstos vai žurnālos publicēto darba piedāvājumu pētīšana, atbildēšana uz tiem
4 Savu sludinājumu ievietošana presē
5 Savu sludinājumu ievietošana internetā un atbildēšana uz sludinājumiem internetā
6 Piedalīšanās testēšanā, intervijā vai eksāmenu kārtošanā

7 Atbildes gaidīšana pēc pieteikšanās uz darbu
8 Konkursu rezultātu gaidīšana uz vakantajām darba vietām valsts vai pašvaldības iestādēs
9 Kontaktēšanās ar Nodarbinātības valsts aģentūru
10
Atbildes gaidīšana no Nodarbinātības valsts aģentūras
11 Kontaktēšanās ar privātajiem nodarbinātības dienestiem
12 Citas metodes

__________________________
* - Viens darba meklētājs var būt izmēģinājis vairākas darba meklēšanas metodes

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2007.gada 2.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 625,2 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2006.gada 2.ceturksnī rādītājs bija 654,6 tūkst.), to skaits ir samazinājies par 4,5%.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2007.gada 2.ceturksnī valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 16,7 tūkst., tas ir 2,7 % no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2006.gada 2.ceturksni, ir samazinājies par 12,5 tūkst.

2007.gada 2.ceturksnī divas piektdaļas (40%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, gandrīz katrs trešais (30,2%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs divpadsmitais (8,7%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds, nedaudz mazāka daļa (8,1%) ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs

Nodarbinātības līmenis, %

Darba meklētāju īpatsvars, %

2006.gada

2007.gada

2006.gada

2007.gada

2.cet.

1.cet.

2.cet.

2.cet.

1.cet.

2.cet.

Latvija

59,2

60,1

61,4¹

7,2

6,9

6,0¹

Lietuva

57,1

57,4

5,6

5,0

Igaunija

62,3

62,1

6,2

5,3

____________________
Datu avots: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/
¹ - CSP dati
Personas 15-74 gadu vecumā.

… dati par 2007.gada 2.ceturksni pagaidām nav pieejami.

Sagatavoja Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 7366886
Zaiga Priede