Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2007.g. 1.cet.

24.05.2007

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2007.gada 1.ceturksni. Lai nodrošinātu informāciju darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas modelim, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija sēdes lēmumu, no 2007.gada Darbaspēka apsekojuma izlase ir palielināta vairāk kā 2 reizes. Nejaušās izlases rezultātā 1.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Gandrīz divas trešdaļas (64,5 %) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 70,7%, bet sieviešu – 59%. 2007.gada 1.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo periodu palielinājies par 1,5%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veica kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1083,7 tūkst. cilvēku (60,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,6% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju tikai personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 4,7 tūkst. cilvēku (0,4 % no nodarbināto kopskaita), nedaudz vairāk - 4.9 tūkst. cilvēku (0,5% no nodarbināto kopskaita), saražoto produkciju arī pārdeva, savukārt tikai neliels skaits strādāja, lai savā lauku saimniecībā saražotu produkciju pārdošanai. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2007.gada 1.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2006.gada 1.ceturksnī tas bija 1056,5 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2006.gada 1.ceturksnī šis rādītājs bija 58,4%).

2007.gada 1.ceturksnī nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk kā sieviešu, attiecīgi 51% un 49%.

No visiem nodarbinātajiem katrs sestais (16,6%) strādāja tirdzniecībā, katrs septītais (14,4%) - apstrādes rūpniecībā, katrs devītais (11%) - būvniecībā, katrs desmitais (9,8%) – transporta un sakaru nozarē, katrs vienpadsmitais (8,8%) strādāja lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs divpadsmitais (8%) - valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā, katrs trīspadsmitais (7,5%) izglītības jomā, katrs piecpadsmitais (6,7%) strādāja operāciju ar nekustamo īpašumu, nomas, datorpakalpojumu, zinātnes un citu komercpakalpojumu jomā, katrs divdesmit pirmais (4,7%) bija nodarbināts sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu sfērā, nedaudz mazāk (4,5%) strādāja veselības un sociālas aprūpes sfērā.

Likumā paredzētais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Apsekojuma dati liecina, ka trīs piektdaļas (60,5%) nodarbināto strādāja likumdošanā noteiktās 40 stundas nedēļā, katrs astotais (12,6%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet katrs ceturtais (23,3%) - vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildus ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.

Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo bija 69,7tūkst. cilvēku. Katram piektajam (21,5%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personīgi vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo u.c.), nedaudz mazāk (20,7%) nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku, 19,7% nodarbināto bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jonevarēja atrast darbu pilnai darba dienai, katrs sestais (17,2%) nodarbinātais papildus vēl mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi.

Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī 63 tūkst. cilvēku (5,8% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem bija darba samaksa – nedaudz vairāk kā pusei (55,3%), katram ceturtajam (28,1%) iedzīvotājam atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, nedaudz mazāk (23,1%) iedzīvotāju saņēma pensiju, septītā daļa (13,5%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas u.c.).

Pamatdarba vietā neto (pēcnodokļu) darba algu līdz 109 latiem mēnesī saņēma 12,5% darba ņēmēju, katrs sestais (17,2%) saņēma 109,01-150,00 latus, katrs piektais (18,5%) algotu darbu strādājošais saņēma algu, 150,01-200,00 latu robežās, katrs ceturtais (23,3%) darba ņēmējs saņēma algu 200,01-300,00 latu robežās, sestā daļa (15,4%) darba ņēmēju saņēma algu 300,01-500,00 latu robežās, 3,7% darba ņēmēju saņēma algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,4 %) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem. Darba alga netika aprēķināta (sakarā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs uzsākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,6% darba ņēmēju. Diemžēl, daļa (6,4%) algotu darbu strādājošo nenorādīja darba samaksas lielumu.

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība, u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. Pie kam, minētās personas varēja būt vai arī nebūt reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī Latvijā bija 79,8 tūkst. darba meklētāju jeb 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2007.gada 1.ceturksnī samazinājies gan darba meklētāju skaits (2006.gada 1.ceturksnī tas bija 89,2 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2006.gada 1.ceturksnī šis rādītājs bija 7,8%). Darba meklētāju – vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2007.gada 1.ceturksnī bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 7,6% un 6,1%. Trešā daļa (31,4%) bija ilgstošie darba meklētāji.

Trim piektdaļām (59,9%) darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. Jāatzīmē, ka apsekojumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, tad viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.

Kā galvenais bezdarba iemesls tika minēti dažādi personīgi vai ģimenes apstākļi (26%), pie tam šo iemeslu kā galveno uzrādīja 23,1% vīriešu un 30% sieviešu, ceturtajai daļai (26,7%) vīriešu un katrai trīspadsmitajai (7,9%) sievietei saskaņā ar līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku, 11,7% vīriešu un 15,1% sieviešu norādīja, ka tika atbrīvoti no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu.

Meklējot darbu, parasti tiek izmantoti vairāki tā meklēšanas veidi. Aptaujāto atbildes liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī deviņas desmitdaļas darba meklētāju iztaujāja radiniekus, draugus, arodbiedrībasutt., nedaudz mazāk interesentu pētīja darba piedāvājumus presē vai internetā, divas trešdaļas darba meklējumos devās tieši pie darba devējiem, gandrīz puse darba meklētāju kontaktējās ar Nodarbinātības valsts aģentūru, gandrīz trešdaļa darba meklētāju ievietoja sludinājumus vai atbildēja uz darba piedāvājumiem presē vai internetā.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2007.gada 1.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 640,1 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2006.gada 1.ceturksnī rādītājs bija 663,8 tūkst.), to skaits ir samazinājies par 3,6%. 2007.gada 1.ceturksnī divas piektdaļas (39,3%) no tiem veidoja pensionāri, katrs trešais (29,7%) bija skolnieks vai students, kas mācījās dienas nodaļā un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais (9,5%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, katrs divpadsmitais (8,5%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2007.gada 1.ceturksnī valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 29,5 tūkst., tas ir 4,6 % no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2006.gada 1.ceturksni, ir palielinājies par 9,2 tūkst.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs

Nodarbinātības līmenis, %

Darba meklētāju īpatsvars, %

2006.gada

2007.gada

2006.gada

2007.gada

1.cet.

4.cet.

1.cet.

1.cet.

4.cet.

1.cet.

Latvija

58,4

60,9

60,1¹

7,8

6,1

6,9¹

Lietuva

56,5

57,1

6,4

4,8

Igaunija

60,8

62,2

6,4

5,6

___________________________
Datu avots: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/
¹ - CSP dati
Personas 15-74 gadu vecumā.… dati par 2007.gada 1.ceturksni pagaidām nav pieejami.

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 7366886
Zaiga Priede