Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2007. gadā

26.03.2008

CSP ir apkopojusi darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2007.gadu. Aptaujājot iedzīvotājus gan klātienē, gan pa telefonu, nejaušas izlases rezultātā tika atlasītas 24,1 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 30 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojuma datu vispārināšanai tiek izmantots iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Divas trešdaļas (66%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 72,4%, bet sieviešu – 60,4%. 2007.gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2006.gadu, palielinājies par 2%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veica kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādāja, kaut arī viņām bija darbs.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1119 tūkst. cilvēku (62% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,2% no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2007.gadā palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2006.gadā tas bija 1087,6 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2006.gadā šis rādītājs bija 60,1%).

2007.gadā nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk kā sieviešu, attiecīgi 51,2 % un 48,8 %.

Nodarbināto īpatsvars pa darbības veidiem pamatdarbā

A Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība
B Zvejniecība
C Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
D Apstrādes rūpniecība
E Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde
F Būvniecība
G Vairum- un mazumtirdzniecība;
automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts
H Viesnīcas un restorāni

I Transports, glabāšana un sakari
J Finanšu starpniecība
K Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma,
datorpakalpojumi, zinātne un citi komercpakalpojumi
L Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana
M Izglītība
N Veselība un sociālā aprūpe
O Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi
P Mājsaimniecību darbība

Likumā paredzētais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Apsekojuma dati liecina, ka gandrīz divas trešdaļas (63,8%) nodarbināto strādāja likumdošanā noteiktās 40 stundas nedēļā, katrs astotais (12%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet katrs piektais (20,1%) - vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildus ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.

Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo bija 71,5tūkst. cilvēku. Gandrīz ceturtdaļai (23,3%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personīgi vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo utml.), katrs piektais (20,9%) nepilnu laiku nodarbinātais bija spiests strādāt īsākas darba stundas, jonevarēja atrast darbu pilnai darba dienai, nedaudz mazāk (18,9 %) nepilnu darba laiku strādājošo mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi, bet sestā daļa (16,8%) nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku.

Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2007.gadā 65,2 tūkst. cilvēku (5,8% no nodarbināto kopskaita) bija blakus darbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne visi aptaujātie vēlējās atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem bija darba samaksa – gandrīz trim piektdaļām (57,1 %), katram ceturtajam (28,1%) iedzīvotājam atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, katrs ceturtais (22,4%) iedzīvotājs saņēma pensiju, septītā daļa (13,9%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieka, maternitātes, slimības, apbedīšanas vai citu).

Darba ņēmēju sadalījums pēc mēneša neto (pēcnodokļu)
darba algas lieluma pamatdarbā, procentos

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība, u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. Pie kam, minētās personas varēja būt vai arī nebūt reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2007.gadā Latvijā bija 72,1 tūkst. darba meklētāju jeb 6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2007.gadā samazinājies gan darba meklētāju skaits (2006.gadā tas bija 79,9 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2006.gadā šis rādītājs bija 6,8%). Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2007.gadā bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 6,4% un 5,7%. Nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (26,6%) no darba meklētājiem bija ilgstošie darba meklētāji.

Gandrīz trim ceturtdaļām (71,4%) darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. Jāatzīmē, ka apsekojumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, tad viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.

Trešdaļa (33,5%) darba meklētāju kā būtiskāko bezdarba iemeslu minēja dažādus personīgos vai ģimenes apstākļus - šo iemeslu kā galveno uzrādīja 34,6% sieviešu un 32,6% vīriešu. Kā otrs svarīgākais iemesls norādīts atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (22,6% no darba meklētāju kopskaita) – to norādīja ceturtdaļa (25,3%) sieviešu un piektdaļa (20,3%) vīriešu. Katram astotajam (13%) darba meklētājam saskaņā ar darba līgumu, darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku (16,4% vīriešu un 9,1% sieviešu – darba meklētāju).

Darba meklētāju aktivitātes darba meklēšanai, procentos*

1 Draugu, radu, arodbiedrību u.c. iztaujāšana
2 Laikrakstos, žurnālos vai internetā publicēto
darba piedāvājumu pētīšana
3 Personīga kontaktēšanās ar darba devējiem
4 Kontaktēšanās ar Nodarbinātības valsts aģentūru
5 Atbildes gaidīšana pēc pieteikšanās uz darbu
6 Savu sludinājumu ievietošana internetā un atbildēšana uz sludinājumiem internetā
7 Atbildes gaidīšana no Nodarbinātības valsts aģentūras

8 Savu sludinājumu ievietošana presē un atbildēšana uz sludinājumiem presē
9 Piedalīšanās testēšanā, intervijā vai eksāmenu kārtošanā
10 Kontaktēšanās ar privātajiem nodarbinātības
dienestiem
11 Konkursu rezultātu gaidīšana uz vakantajām darba vietām valsts vai pašvaldības iestādēs
12 Citas metodes

________________________
* - Viens darba meklētājs var būt izmēģinājis vairākas darba meklēšanas metodes

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2007.gadā ekonomiski neaktīvi bija 612,6 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2006.gadā rādītājs bija 642,1 tūkst.), to skaits ir samazinājies par 4,6%.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2007.gadā valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 19,8 tūkst., tas ir 3,2% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2006.gadu, ir samazinājies par 5,6 tūkst.

2007.gadā divas piektdaļas (40,6%) no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs trešais (29,7%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais (8,8%) ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, katrs divpadsmitais (8,3%) bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs

Nodarbinātības līmenis
(15-64 g.v.),%

Darba meklētāju īpatsvars (15-74 g.v.),%

2006

2007

2006

2007

Latvija¹

66,3

68,4

6,8

6,0

Lietuva²

63,6

64,9

5,6

4,3

Igaunija³

67,7

69,1

5,9

4,7

______________
Gada dati.

Datu avots:
¹ - CSP dati
² - www.stat.gov.lt
³ - www.stat.ee

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 67366886
Zaiga Priede