Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2006.g.

22.03.2007

CSP ir apkopojusi nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultātus par 2006.gadu. Nejaušās izlases rezultātā tika atlasītas 10,3 tūkst. mājsaimniecības, kurās aptaujāja 15,1 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2006.gada sākumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Gandrīz divas trešdaļas (64,5%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 71,1%, bet sieviešu – 58,7%. 2006.gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gadu palielinājies par 2,9%.

Nodarbinātie iedzīvotāji

Par nodarbinātām tiek uzskatītas visas tās personas, kas pārskata nedēļā vismaz vienu stundu veica kādu darbu par samaksu vai ar mērķi gūt ienākumus, peļņu vai arī saražot produkciju personīgajam patēriņam. Nodarbināto skaitā iekļautas arī personas, kuras pārskata periodā dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem) nestrādāja, kaut arī tām bija darbs.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1087,6 tūkst. cilvēku (60,1% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,8 % no tiem dažādu iepriekš minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 8,1 tūkst. cilvēku (0,7 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2006.gadā palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gadā tas bija 1035,9 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gadā šis rādītājs bija 57,1%).

2006.gadā nodarbināto kopskaitā vīriešu bija nedaudz vairāk kā sieviešu, attiecīgi 51,4% un 48,6%.

No visiem nodarbinātajiem katrs sestais (15,6%) strādāja tirdzniecībā, tikpat daudz bija nodarbināti apstrādes rūpniecībā, katrs devītais (10,8%) - lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs desmitais (9,5%) – būvniecībā, katrs vienpadsmitais (9,3%) strādāja transporta un sakaru nozarē, katrs divpadsmitais (8,1%) - valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā, tikpat daudz bija nodarbināti izglītības jomā, katrs astoņpadsmitais (5,6%) strādāja operāciju ar nekustamo īpašumu, nomas, datorpakalpojumu, zinātnes un citu komercpakalpojumu jomā, tikai 4,7% bija nodarbināti veselības un sociālas aprūpes sfērā, nedaudz mazāk (4,5%) strādāja sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu sfērā.

Likumā paredzētais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Apsekojuma dati liecina, ka gandrīz trīs piektdaļas (57,5%) nodarbināto strādāja likumdošanā noteiktās 40 stundas nedēļā, katrs astotais (12,9%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet katrs ceturtais (25,8%) - vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildus ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.

Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādāja 70,2tūkst. cilvēku. Trešdaļa (34,3%) no tiem bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jonevarēja atrast darbu pilnai darba dienai, katrs piektajam (19,8%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personiski vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo u.c.), katrs sestais (16,1%) nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku, desmitā daļa (10,2%) nodarbināto papildus vēl mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi.

Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka 2006.gadā 62,6 tūkst. cilvēku (5,8% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem bija darba samaksa – nedaudz vairāk kā pusei (55,3%), trešdaļai (32,3 %) iedzīvotāju atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, ceturtdaļa (23,2%) iedzīvotāju saņēma pensiju, septītā daļa (14,8%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas u.c.).

Pamatdarba vietā neto (pēcnodokļu) darba algu līdz 81 latam mēnesī saņēma 9,8% darba ņēmēju, katrs astotais (12,2%) 81,01-100,00 latus, katrs ceturtais (22,3%) algotu darbu strādājošais saņēma algu 100,01-150,00 latu robežās, katrs piektais (20,3%) 150,01-200,00 latu robežās, katrs sestais (17,8%) darba ņēmēju saņēma algu 200,01-300,00 latu robežās, katrs divpadsmitais (8,3%) darba ņēmējs saņēma algu 300,01-500,00 latu robežās, 2,1% darba ņēmēju saņēma algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,4%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem. Darba alga netika aprēķināta (sakarā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs uzsākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,1% darba ņēmēju. Diemžēl, daļa (3,7%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu atteicās izpaust.

Darba meklētāji

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums līdz 3 mēnešiem u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. Pie kam, minētās personas varēja būt vai arī nebūt reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2006.gadā Latvijā bija 79,9 tūkst. darba meklētāju jeb 6,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2006.gadā samazinājies gan darba meklētāju skaits (2005.gadā tas bija 99,1 tūkst. cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2005.gadā šis rādītājs bija 8,7%). Darba meklētāju – vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī 2006.gadā bija augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 7,2% un 6,4%. Gandrīz divas piektdaļas (37,8%) bija ilgstošie darba meklētāji.

Nedaudz vairāk kā pusei (54,1%) darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. Jāatzīmē, ka apsekojumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, tad viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.

Kā galvenais bezdarba iemesls tika minēta atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (26,1%), pie tam šo iemeslu kā galveno uzrādīja 29,1% vīriešu un 22,4% sieviešu. Dažādu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ no darba aizgāja 16,2% vīriešu un 25,5% sieviešu. Katram septītajam (14,2%) vīrietim un sestdaļai (15,6%) sievietei saskaņā ar līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku.

Meklējot darbu, parasti tiek izmantoti vairāki tā meklēšanas veidi. Aptaujāto atbildes liecina, ka 2006.gadā četras piektdaļas darba meklētāju iztaujāja radiniekus, draugus, arodbiedrībasutt., tikpat daudz interesentu pētīja darba piedāvājumus presē vai internetā, nedaudz mazāk darba meklētāju ievietoja sludinājumus vai atbildēja uz darba piedāvājumiem presē, trīs piektdaļas darba meklējumos devās tieši pie darba devējiem, divas piektdaļas darba meklētāju mēģināja dabūt atļaujas, licences vai finanses, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, nedaudz mazāk darba meklētāju kontaktējās ar Nodarbinātības valsts aģentūru.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. 2006.gadā ekonomiski neaktīvi bija 642,1 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2005.gadā rādītājs bija 678,2 tūkst.), to skaits ir samazinājies par 5,3%. 2006.gadā divas piektdaļas (40,2%) no tiem veidoja pensionāri, gandrīz trešo daļu (30,1 %) - skolnieki un studenti, kas mācījās dienas nodaļā un pārskata nedēļā nestrādāja, divpadsmitā daļa (8,1%) ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija ilgstoši slimojoši iedzīvotāji vai invalīdi, nedaudz mazāk (8%) sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2006.gadā valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 25,5 tūkst., tas ir 4% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. To skaits, salīdzinot ar 2005.gadu, ir samazinājies par 5,8 tūkst.

Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji Baltijas valstīs

Nodarbinātības līmenis (15-64 g.v.),%

Darba meklētāju īpatsvars (15-74 g.v.),%

2005

2006

2005

2006

Latvija¹

63,4

66,3

8,7

6,8

Lietuva²

62,6

63,6

8,3

5,6

Igaunija³

64,0

67,7

7,9

5,9

_________________
Gada dati.
Datu avots:
¹ - CSP dati
² - www.stat.gov.lt
³ - www.stat.ee

Sagatavoja Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 7366886
Zaiga Priede