Par darba samaksu sabiedriskajā sektorā 2007.gada II ceturksnī

11.10.2007

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā šā gada otrajā ceturksnī bija 463 lati, tai skaitā valsts budžeta iestādēs – 556 lati, pašvaldību budžeta iestādēs – 356 lati, valsts un pašvaldību komercsabiedrībās – 501 lats.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, valsts budžeta iestādēs pieaugusi par 171 latu, pašvaldību budžeta iestādēs – par 86 latiem, bet valsts un pašvaldību komercsabiedrībās – par 129 latiem.

Šā gada otrajā ceturksnī ievērojams darba samaksas kāpums bija vērojams visās nozarēs. Valsts budžeta iestādēs vislielākais pieaugums – par 189 latiem bija atpūtas, kultūras un sporta nozarē, valsts pārvaldē un aizsardzībā – par 187 latiem, izglītībā – par 133 latiem un veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 121 latu; pašvaldību budžeta iestādēs – valsts pārvaldē un aizsardzībā – par 115 latiem, veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 82 latiem, izglītībā – par 78 latiem un atpūtas, kultūras un sporta nozarē – par 72 latiem. Valsts un pašvaldību komercsabiedrībās - sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu nozarē1) darba samaksa pieauga par 156 latiem, transportā, glabāšanā un sakaros – par 136 latiem, veselības un sociālās aprūpēs nozarē – par 129 latiem, rūpniecībā – par 125 latiem.

Visaugstākā darba samaksa budžeta iestādēs bija valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē; valsts budžeta sektorā - 619 lati, bet pašvaldību budžeta sektorā – 472 lati.

Šā gada otrajā ceturksnī viena no visaugstākajām darba samaksām Latvijā bija finanšu starpniecības nozarē strādājošajiem - 833 lati, tai skaitā komercbanku darbiniekiem - 966 lati. Šajās nozarēs vidējā darba samaksa bija attiecīgi par 35% un 56 % augstāka nekā valsts budžeta sektora valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē nodarbināto vidējā darba samaksa (619 lati).

Valsts budžeta iestāžu vidū vislielākā darba samaksa bija augstākajās valsts tiešās pārvaldes iestādēs (neietverot datus par ministriju padotības un pārraudzības iestādēm) – vidēji 1132 lati. Tomēr jāatzīmē, ka to darbvietu īpatsvars sabiedriskajā sektorā nav liels un veido tikai 1,2% (3,9 tūkst. darbvietu). Turklāt vidējā darba samaksa ministrijās būtiski atšķiras – tā svārstās no 700 latiem līdz 1600 latiem mēnesī.

Aplūkojot mēneša vidējo darba samaksu Baltijas valstīs šā gada otrajā ceturksnī atsevišķās nozarēs2), jāsecina, ka Latvijā tā ir augstāka nekā Lietuvā, bet zemāka nekā Igaunijā. Piemēram, valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē vidējā alga Latvijā bija 822 eiro, Lietuvā – 709 eiro, Igaunijā – 959 eiro. Visās Baltijas valstīs darba samaksa valsts pārvaldē un aizsardzībā ir augstāka nekā izglītības, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē. Izglītības jomā vidējā alga Latvijā veidoja 514 eiro, Lietuvā – 438 eiro, Igaunijā – 732 eiro3), bet veselības un sociālās aprūpes nozarē Latvijā – 590 eiro, Lietuvā – 511 eiro, Igaunijā – 753 eiro. Līdzīga aina ir arī sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu nozarē1), kur darba samaksa ir attiecīgi 496, 433 un 630 eiro.

Mēneša vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā
(latos)

2006.g.
II cet.

2007.g.
I cet.

2007.g.
II cet.

Aizņemto darbvietu skaits 2007.g. II cet., tūkst.

Aizņemto darbvietu skaita īpatsvars sabiedriskajā sektorā, %

Pavisam sabiedriskajā sektorā

318.0

100.0

bruto darba samaksa

338

405

463

regulārās izmaksas

298

375

403

neregulārās izmaksas

40

30

60

tai skaitā:

Valsts budžeta iestādēs

92.3

29.0

bruto darba samaksa

385

470

556

regulārās izmaksas

315

417

449

neregulārās izmaksas

70

53

107

no tām augstākajās valsts tiešās pārvaldes iestādēs

3.9

1.2

bruto darba samaksa

710

892

1132

regulārās izmaksas

513

749

806

neregulārās izmaksas

197

143

326

Pašvaldību budžeta iestādēs

123.8

39.0

bruto darba samaksa

270

323

356

regulārās izmaksas

250

314

329

neregulārās izmaksas

20

9

27

Valsts un pašvaldību komercsabiedrībās

101.9

32.0

bruto darba samaksa

372

443

501

regulārās izmaksas

337

407

446

neregulārās izmaksas

35

36

55

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa galvenajiem darbības veidiem
valsts un pašvaldību budžeta iestādēs
(latos)

Valsts budžeta iestādes

Pašvaldību budžeta iestādes

bruto darba samaksa

aizņemto darbvietu skaits 2007.g. II cet., tūkst.

bruto darba samaksa

aizņemto darbvietu skaits 2007.g. II cet., tūkst.

2006.g.
II cet.

2007.g.
II cet.

2006.g.
II cet.

2007.g.
II cet.

Pavisam

385

556

92.3

270

356

123.8

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

432

619

51.5

357

472

29.0

Izglītība

343

476

23.0

251

329

70.7

Veselība un sociālā aprūpe

264

385

6.1

270

352

9.3

Atpūta, kultūra un sports

250

439

3.7

212

284

13.1

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa galvenajiem darbības veidiem
valsts un pašvaldību komercsabiedrībās
(latos)

Bruto darba samaksa

Aizņemto darbvietu skaits 2007.g. II cet., tūkst.

2006.g.
II cet.

2007.g.
II cet.

Pavisam

372

501

101.9

Rūpniecība - kopā

425

550

11.8

Transports, glabāšana un sakari

391

527

33.8

Komercpakalpojumi

291

379

12.5

Veselība un sociālā aprūpe

323

452

29.1

Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi1)

321

477

9.0

________________
1) Saskaņā ar Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikāciju (NACE 1.1.red.) sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi ietver atkritumu apsaimniekošanu, teritorijas tīrīšanu, atpūtu, kultūru un sportu (ar kino un video saistīta darbība, radio un televīzijas darbība, pārējā izklaides darbība, ziņu aģentūru darbība, bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība, sports), pārējo individuālo pakalpojumu sniegšanu (apģērbu mazgāšana un ķīmiskā tīrīšana, frizētavu un kosmētisko salonu pakalpojumi, bēres un ar tām saistīta darbība, fiziskās labsajūtas uzlabošana, citur neklasificēti individuālie pakalpojumi).
2) Tā kā pa visām Baltijas valstīm nav pieejami dati par sabiedrisko sektoru, tad minētajās nozarēs tiek uzrādīta
mēneša vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā kopā.
3) Igaunijā atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm 2007.gada otrajā ceturksnī darba samaksā iekļautas atvaļinājuma nauda, kas attiecas arī uz jūliju un augustu. Tāpēc faktiskā regulārā darba samaksa ir mazāka. 2007.gada pirmajā ceturksnī, kad atvaļinājuma naudas pedagogiem praktiski nav, tā veidoja 540 eiro.


Paskaidrojumi.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi, un to komercsabiedrības. Preses izlaidumā informācija uzrādīta bez nodibinājumiem, biedrībām un fondiem, un to komercsabiedrībām.

Regulārā bruto darba samaksa ir regulāri maksājumi naudā katrā samaksas periodā (nedēļā, mēnesī), ieskaitot atvaļinājuma apmaksu.

Neregulārā bruto darba samaksa ir maksājumi naudā, kas netiek maksāti katrā samaksas periodā: ceturkšņa prēmijas, vai prēmijas par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos, piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

Sagatavojusi Darba samaksas statistikas daļa
Tālr. 67366917
Lija Luste