Par darba samaksas izmaiņām 2011.gada 2.ceturksnī

31.08.2011

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2011.gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 469 lati, un, salīdzinot ar 2010.gada otro ceturksni, tā pieauga par 24 latiem jeb 5,5%. Darba samaksas pieaugums otrajā ceturksnī ir bijis straujāks nekā pirmajā, kad tas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, pieauga par 4,5%. Neto darba samaksa valstī šai laika periodā pieauga par 5,0% (no 316 līdz 332 latiem).

Sabiedriskajā sektorā mēneša vidējā bruto darba samaksa otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010.gada otro ceturksni pieauga par 7,0% (no 474 līdz 507 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā – par 8,1% (no 436 līdz 471 latam), savukārt privātajā sektorā pieaugums bija 5,0% (no 423 līdz 445 latiem).

Darba samaksas fonds šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, ir audzis straujāk nekā darbinieku skaits. Darbinieku skaits pārrēķināts pilna darba laika vienībās, ko lieto mēneša vidējās darba samaksas aprēķiniem, valstī kopā šai periodā pieauga par 2,5%, bet darba samaksas fonds – par 8,2%.

Salīdzinot ar pirmo ceturksni, darbinieku skaits pieauga par 2,8%, bet darba samaksas fonds – par 6,8%.

Vidējā darbinieku skaita pilna darba laika vienībās 1) un bruto darba samaksas fonda pārmaiņas pa sektoriem
(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
Sabiedriskais sektorsPrivātais sektors

1) Darbinieku skaits, kas tiek izmantots vidējās mēneša bruto darba samaksas aprēķiniem.

Salīdzinot ar 2011.gada pirmo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 18 latiem jeb 3,9%. Sabiedriskajā sektorā šajā periodā pieaugums bija 7,2% (no 473 līdz 507 latiem), bet privātajā sektorā – 2,0% (no 436 līdz 445 latiem).

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa sektoriem (latos)

 

2010

I cet.

2010

II cet.

2011

I cet. *

2011

II cet.

2011 I cet. pārmaiņas% pret 2010

I cet.

2011

II cet. pārmaiņas % pret 2010

II cet.

2011

II cet. pārmaiņas % pret 2011

I cet.

Pavisam

432

444

451

469

4.5

5.5

3.9

Privātajā sektorā

421

423

436

445

3.5

5.0

2.0

Sabiedriskajā sektorā

446

474

473

507

6.3

7.0

7.2

no tā

 

 

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektorā

410

436

441

471

7.4

8.1

6.9

2011.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, mēneša vidējā bruto darba samaksa visvairāk augusi profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,0% (šai nozarē tiek iekļauti juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās; arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; reklāmas nozare; zinātniskās pētniecības darbs), izglītībā – par 10,9%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 9,7%, ūdens apgādē; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā – par 9,3%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 7,3%, kā arī nekustamo īpašumu nozarē – par 7,1%. Mazākais pieaugums vērojams transporta un glabāšanas nozarē – 0,1%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2,0%, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā – 2,2%.

Ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē darba samaksa izmaiņas ietekmēja neregulāro izmaksu pieaugums līdztekus regulārās darba samaksas kāpumam par 5,3%. Arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē darba samaksa pieauga par 5,2% neregulāro izmaksu dēļ, kamēr regulārā samazinājās par 0,9%. Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē pieaugums daļēji skaidrojams ar zemāk atalgotu darbinieku atlaišanu.

Pārējās nozarēs darba samaksas pieaugumu šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, galvenokārt ietekmēja darba apjoma pieaugums, ka arī kopš gada sākuma valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas kāpums par 11,0% (no 180 līdz 200 latiem).

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa saimniecisko darbību veidiem
(latos)

 

2010

I cet.

2010

II cet.

2011

I cet. *

2011

II cet.

2011

I cet. pārmaiņas% pret 2010

I cet.

2011

II cet. pārmaiņas % pret 2010

II cet.

2011

II cet. pārmaiņas % pret 2011

I cet.

Pavisam

432

444

451

469

4.5

5.5

3.9

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

392

403

423

442

7.7

9.7

4.6

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

513

503

512

526

-0.3

4.5

2.9

Apstrādes rūpniecība

391

403

409

424

4.5

5.2

3.6

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

575

639

623

672

8.2

5.2

7.9

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

429

451

454

493

5.9

9.3

8.5

Būvniecība

426

405

421

430

-1.2

6.0

2.1

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

364

365

379

386

4.2

5.7

1.9

Transports un uzglabāšana

484

511

482

511

-0.4

0.1

6.1

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

275

286

297

300

8.2

4.8

0.8

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

752

733

786

783

4.5

6.9

-0.3

Finanšu un apdrošināšanas darbības

920

949

958

968

4.1

2.0

1.1

Operācijas ar nekustāmo īpašumu

363

369

396

395

9.2

7.1

-0.2

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

561

571

595

633

6.0

11.0

6.4

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

405

419

420

429

3.9

2.2

2.0

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

500

509

530

538

5.9

5.8

1.5

Izglītība

362

397

394

441

9.0

10.9

11.7

Veselība un sociālā aprūpe

402

421

421

447

4.8

6.2

6.2

Māksla, izklaide un atpūta

368

369

377

395

2.7

7.3

4.8

Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana

349

348

377

372

8.1

6.9

-1.5

Salīdzinot algu izmaiņas Baltijas valstīs šai periodā, redzams, ka Latvijā darba samaksa augusi visstraujāk – par 5,5% (no 632 līdz 667 eiro), Igaunijā – par 4,2% (no 822 līdz 857 eiro), bet Lietuvā - par 2,5% (no 595 līdz 610 eiro).

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datubāzē.

 

Sagatavojusi Darba samaksas statistikas daļa
Lija Luste
Tālr. 67366917


Paskaidrojumi.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi, un to komercsabiedrības. Informācijā nav ietverti dati par nodibinājumiem, biedrībām un fondiem, un to komercsabiedrībām.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu (EKS’95) ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

* Dati precizēti.


Turpmāk CSP preses izlaidumi arī vietnē Twitter: http://twitter.com/#!/CSP_Latvija