Par darba samaksas izmaiņām 2009.gada 3.ceturksnī

01.12.2009

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2009.gada trešajā ceturksnī bija 456 lati, kas ir par 17 latiem jeb 3,6% mazāk nekā šā gada otrajā ceturksnī.

Sabiedriskajā sektorā šajā periodā tā samazinājās par 39 latiem jeb 7,2%, bet privātajā – par 3 latiem jeb 0,7%.

Salīdzinot ar 2008.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī saruka par 6,4% (no 487 līdz 456 latiem), sabiedriskajā sektorā - par 13,3% (no 573 līdz 497 latiem), bet privātajā sektorā - par 3,7% (no 447 līdz 430 latiem).

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa sektoriem (latos)


2008
I cet.

2008
II cet.

2008
III cet.

2009
I cet.

2009
II cet.

2009
III cet.

2009
III cet. izmaiņas % pret 2009
II cet.

2009
III cet. izmaiņas % pret 2008
III cet.

Pavisam

453

477

487

469

473

456

-3.6

-6.4

Privātajā sektorā

422

435

447

440*

433*

430

-0.7

-3.7

Sabiedriskajā sektorā

520

567

573

518*

535*

497

-7.2

-13.3

no tā

Vispārējās valdības sektorā

501

546

551

489

509

460

-9.6

-16.6

 

Darbinieku skaits, pārrēķināts pilna darba laika vienībās, ko pielieto mēneša vidējās darba samaksas aprēķinam, šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, valstī samazinājies par 52,3 tūkst. jeb 7,2%, bet darba samaksas fonds - par 108,9 milj. latu jeb 10,5%.

Salīdzinot ar 2008.gada trešo ceturksni, darbinieku skaits saruka par 236,1 tūkst. jeb 25,9%, bet darba samaksas fonds – par 408,3 milj. latu jeb 30,6%.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērna gada atbilstošo periodu, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī visvairāk ir samazinājusies tādās nozarēs kā valsts pārvalde, aizsardzība un obligātā sociālā apdrošināšana – par 21,5%, māksla, izklaide un atpūta – par 16,3%, veselība un sociālā aprūpe - par 13,2%, izglītība – par 10,2%, kā arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – par 9,8%.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņas pa saimniecisko darbību veidiem ir sekojošas:

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un darbinieku skaits pa saimniecisko darbību veidiem
(pēc NACE 2.red. klasifikācijas)


Mēneša vidējā bruto darba samaksa, latos

Vidējais darbinieku skaits pilna darba laika vienībās, tūkst.

2008
III cet.

2009
III cet.

2009
III cet. izmaiņas% pret 2008
III cet.

2008
III cet.

2009
III cet.

2009
III cet. izmaiņas% pret 2008
III cet.

Pavisam

487

456

-6.4

913.2

677.0

-25.9

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

431

398

-7.7

19.5

15.9

-18.8

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

515

510

-0.9

3.0

2.8

-6.6

Apstrādes rūpniecība

428

408

-4.6

128.6

85.7

-33.4

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

727

656

-9.8

14.0

12.2

-12.4

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

471

449

-4.7

8.3

6.7

-19.6

Būvniecība

461

430

-6.7

84.8

42.6

-49.8

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

403

375

-6.7

173.8

122.3

-29.6

Transports un uzglabāšana

505

500

-0.9

72.2

58.0

-19.6

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

301

285

-5.3

29.1

17.9

-38.5

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

775

781

0.7

19.3

15.4

-20.2

Finanšu un apdrošināšanas darbības

976

948

-2.9

22.6

18.6

-17.5

Operācijas ar nekustāmo īpašumu

390

374

-4.1

26.8

21.3

-20.6

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

580

560

-3.5

31.3

22.3

-28.7

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

428

404

-5.4

29.0

21.5

-25.7

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

699

549

-21.5

70.0

61.1

-12.7

Izglītība

478

429

-10.2

92.2

80.5

-12.7

Veselība un sociālā aprūpe

494

429

-13.2

52.1

45.8

-12.1

Māksla, izklaide un atpūta

448

375

-16.3

24.1

18.5

-23.2

 

Dati par Baltijas valstīm liecina, ka 2009.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, mēneša vidējā bruto darba samaksa turpina samazināties. Vislielākais kritums bija Lietuvā – par 7,7% (no 672 līdz 620 eiro), Latvijā – par 6,4% (no 693 līdz 648 eiro), Igaunijā – par 5,9% (no 800 līdz 752 eiro).


Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datubāzēs, kā arī informatīvajā apskatā “Darba samaksas izmaiņas 2009.gada 3.ceturksnī”, kas tiks izdots decembra vidū.

 

Sagatavojusi Darba samaksas statistikas daļa
Ervīns Rekke
Tālr. 67366666

__________________
Paskaidrojumi.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi, un to komercsabiedrības. Informācijā nav ietverti dati par nodibinājumiem, biedrībām un fondiem, un to komercsabiedrībām.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu (EKS’95) ietver valsts un pašvaldību budžeta iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Absolūtās izmaiņas un izmaiņas procentos aprēķinātas no nenoapaļotiem datiem (darba samaksa ar santīmiem) vai datiem, kas nav pārvērsti tūkstošos vai miljonos.

*Dati precizēti.