Par brīvajām un aizņemtajām darbvietām 2009.gada pirmajā ceturksnī

11.06.2009

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2009.gada pirmā ceturkšņa beigās valstī bija 3,7 tūkst. brīvas darbvietas. To skaits, salīdzinot ar pērnā gada beigām, samazinājies par 2,2 tūkst. vietām, bet, salīdzinot ar 2008.gada pirmā ceturkšņa beigām, – par 11,7 tūkst. vietām.

Brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā sarucis no 1,5% pērnā gada pirmā ceturkšņa beigās līdz 0,4% šā gada pirmā ceturkšņa beigās.

Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 2,7% 2008.gada pirmā ceturkšņa beigās līdz 0,8% 2009.gada pirmā ceturkšņa beigās, bet privātajā sektorā – attiecīgi no 0,9% līdz 0,2%.

Brīvās un aizņemtās darbvietas pa sektoriem

2008
I cet.
beigās

2008
IV cet.
beigās

2009
I cet.
beigās

2009 I cet. izmaiņas % pret

2008
IV cet.

2008
I cet.

Valstī kopā

 

 

 

 

 

Brīvo darbvietu skaits, tūkst.

15.4

5.9

3.7

-37.1

-75.9

Aizņemto darbvietu skaits, tūkst.

1021.2

984.2

900.4

-8.5

-11.8

Brīvo darbvietu īpatsvars, %

1.5

0.6

0.4

 

 

Sabiedriskajā sektorā

 

 

 

 

 

Brīvo darbvietu skaits, tūkst.

9.2

4.2

2.5

-39.5

-72.4

Aizņemto darbvietu skaits, tūkst.

329.7

328.1

322.8

-1.6

-2.1

Brīvo darbvietu īpatsvars, %

2.7

1.3

0.8

 

 

Privātajā sektorā

 

 

 

 

 

Brīvo darbvietu skaits, tūkst.

6.3

1.7

1.2

-31.2

-81.0

Aizņemto darbvietu skaits, tūkst.

691.4

656.1

577.6

-12.0

-16.5

Brīvo darbvietu īpatsvars, %

0.9

0.3

0.2

 

 


Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā krasi samazinās aizņemto darbvietu skaits. Salīdzinot ar pērnā gada decembra beigām, šā gada marta beigās to skaits valstī samazinājies par 83,8 tūkst. jeb 8,5%, tai skaitā privātajā sektorā – par 78,5 tūkst. jeb 12,0%, bet sabiedriskajā sektorā – par 5,3 tūkst. jeb par 1,6%. Kopā valstī vislielākais aizņemto darbvietu samazinājums šajā periodā ir būvniecībā – 20,5%, apstrādes rūpniecībā – 12,0% un tirdzniecībā – 11,3%.

Brīvo un aizņemto darbvietu skaita izmaiņas pa saimniecisko darbību veidiem valstī ir šādas:

Brīvās un aizņemtās darbvietas pa saimniecisko darbību veidiem
(pēc NACE 2red. klasifikācijas)

Brīvās darbvietas

Aizņemtās darbvietas, tūkst.

2008
IV cet.
beigās

2009
I cet.
beigās

2009 I cet. izmaiņas % pret
2008 IV cet.

2008
IV cet.
beigās

2009
I cet.
beigās

2009 I cet. izmaiņas % pret
2008 IV cet.

Pavisam

5898

3710

-37.1

984.2

900.4

-8.5

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

50

15

-70.0

19.7

18.6

-5.4

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

3

7

133.3

2.2

2.2

1.2

Apstrādes rūpniecība

396

369

-6.8

129.4

113.8

-12.0

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

61

70

14.8

15.3

15.2

-0.6

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

45

16

-64.4

8.2

7.7

-6.5

Būvniecība

219

42

-80.8

80.1

63.7

-20.5

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

422

215

-49.1

184.4

163.6

-11.3

Transports un uzglabāšana

948

705

-25.6

76.7

70.6

-8.0

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

17

27

58.8

30.8

27.4

-11.0

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

52

30

-42.3

22.1

20.5

-7.1

Finanšu un apdrošināšanas darbības

186

85

-54.3

25.3

23.4

-7.4

Operācijas ar nekustamo īpašumu

159

115

-27.7

31.0

29.6

-4.3

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

252

103

-59.1

37.5

33.3

-11.2

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

418

430

2.9

30.7

27.7

-10.0

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

1433

852

-40.5

76.2

73.9

-2.9

Izglītība

391

213

-45.5

107.4

106.2

-1.1

Veselība un sociālā aprūpe

667

273

-59.1

59.9

58.7

-2.0

Māksla, izklaide un atpūta

146

96

-34.2

29.7

27.5

-7.5

Citi pakalpojumi

30

46

53.3

17.5

16.5

-5.4


Apstrādes rūpniecībā šā gada marta beigās visvairāk brīvo darbvietu bija zivju pārstrādē un konservēšanā – 116, un koka izstrādājumu ražošanā – 100.

Transporta un uzglabāšanas nozarē visvairāk brīvo darbvietu bija pasažieru un kravu dzelzceļa transportā un pilsētas pasažieru sauszemes pārvadājumos – 231 vieta, kā arī pasta un kurjeru darbībā – 328 vietas.

Savukārt administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē visvairāk brīvo vietu bija apsardzes pakalpojumos – 343 vietas.

Valsts pārvaldē lielākais skaits brīvo darbvietu 2009.gada 1.ceturkšņa beigās bija sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanas iestādēs - 303, vispārējo valsts dienestu darbībā – 196 vietas, kā arī tieslietu iestādēs – 124 vietas.

Plašāku informāciju par brīvajām darbvietām, tai skaitā pa nozarēm un reģioniem, var skatīt CSP mājaslapas datubāzēs, sadaļā „Aizņemtās un brīvās darbvietas, apmaksātais darba laiks”.


Paskaidrojumi.
Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts, un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko 3 mēnešu laikā. Brīvo darbvietu īpatsvaru aprēķina procentos, dalot brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa beigās ar kopējo darbvietu skaitu ceturkšņa beigās (aizņemtās + brīvās darbvietas).
Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, nodibinājumi, biedrības, fondi un to komercsabiedrības.

 

Sagatavojusi Darba samaksas statistikas daļa
Ervīns Rekke
Tālr. 67366666