Par atšķirībām ārējās tirdzniecības datos ar Krieviju

01.06.2012

2012. gada 1. jūnijā Eiropas Savienības statistikas birojs (turpmāk EUROSTAT) laida klajā preses izlaidumu „Strong recovery of trade in goods between EU27 and Russia in 2011”, kurā nopublicētie dati liecina, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Krieviju 2010.gadā un 2011.gadā ir bijusi pozitīva: 2010. gadā 222 milj. eiro (eksports 1099 milj. eiro un imports 877 milj. eiro), bet 2011. gadā tā bija 671 milj. eiro (eksports 1646 milj. eiro un imports 975 milj. eiro).

Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk CSP) publicētajiem datiem Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Krieviju ir bijusi negatīva: 2010. gadā -135 milj. eiro (eksports 707 milj. eiro un imports 842 milj. eiro), bet 2011. gadā tā bija -35 milj. eiro (eksports 903 milj. eiro un imports 938 milj. eiro).

Atšķirības datos veido t.s. netiešā tirdzniecība. Netiešā tirdzniecība attiecas gan uz eksportu, gan uz importu. Uz netiešo tirdzniecību importa gadījumā attiecina darījumus, kad preces šķērso Eiropas Savienības (ES) kādas dalībvalsts – konkrētajā gadījumā – Latvijas robežu, tad tās muitā, nomaksājot muitas nodokli, tiek deklarētas brīvai apgrozībai un pēc tam tiek nosūtītas uz citu dalībvalsti patēriņam. Eksporta gadījumā muitas formalitātes, nosūtot preces no kādas citas ES dalībvalsts uz trešo valsti, konkrētajā gadījumā – Krieviju, tiek veiktas uz ES ārējās robežas – Latvijā.

Importa un eksporta darījumu apjoms pār Latvijas robežu, milj. latu

Imports

Eksports

Netiešās tirdzniecības darījumi ir svarīgi ES ārējās tirdzniecības uzskaitē, jo tie sniedz kopsavilkuma informāciju par ES teritorijā veiktajiem ārējās tirdzniecības darījumiem. Tādēļ CSP, sagatavojot un nosūtot datus EUROSTAT, saskaņā ar metodoloģiju tajos ietver arī netiešās tirdzniecības darījumus jeb dati tiek apkopoti pēc t.s. Kopienas principa.

Publicējot ārējās tirdzniecības datus nacionālajā līmenī, CSP tajos neiekļauj netiešās tirdzniecības darījumus, dati tiek apkopoti pēc t.s. nacionālā principa, jo preces, kuras tiek ievestas Latvijā, tiek arī izvestas, un šīs preces ne papildina, ne samazina Latvijas materiālo resursu apjomu. Netiešās tirdzniecības gadījumā preču īpašnieks ir citas dalībvalsts vai trešās valsts rezidents. Šo tirdzniecības veidu mēdz dēvēt arī par “Roterdamas efektu”, un netiešā tirdzniecība ir raksturīga valstīm, kurās ir attīstīts ostu bizness.

 

Sagatavoja

Elga Bendrāte
Ārējās tirdzniecības statistikas metodoloģijas,
analīzes un izplatīšanas daļa
Tālr. 67366889; e-pasts Elga [dot] Bendrate [at] csb [dot] gov [dot] lv