Par apstrādes rūpniecības apgrozījumu 2009.gada jūlijā

10.09.2009

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2009.gada jūlijā, salīdzinot ar 2009.gada jūniju, apstrādes rūpniecības apgrozījums1 faktiskajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem2 samazinājās par 4.4%, tai skaitā vietējā tirgū – par 5.6% un eksportā – par 2.7%.

Lielākie apgrozījuma kritumi bija dažāda veida iekārtu un ierīču remontā, apkopē un uzstādīšanā (ieskaitot kuģu un laivu, lokomotīvju un vilcienu vagonu remontu un apkopi) – par 40.5%, tai skaitā vietējā tirgū par 43.3% (78% no kopējā nozares apgrozījuma). Savukārt farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē apgrozījums sarucis par 39.8% un metālu ražošanā – par 28.3%, kur šo nozaru apgrozījuma samazinājumu ir ietekmējis apjomu kritums ārējā tirgū.

Lielākais apgrozījuma pieaugums bija citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē (kuģu un laivu būve un dzelzceļu lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) - par 77.6%. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozares apgrozījums kāpa par 34.6%, tai skaitā eksports - par 48.5% (79% no nozares apgrozījuma). Tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē apgrozījums pieauga par 17.5%, tai skaitā eksports - par 21.9% (81% no nozares apgrozījuma).

2009.gada jūlijā, salīdzinot ar 2008.gada jūliju, pēc darba dienu izlīdzinātiem datiem rūpniecības apgrozījums apstrādes rūpniecībā samazinājās par 31.1%, tai skaitā vietējā tirgū – par 32.6% un eksportā – par 28.9%.


Atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru apgrozījuma pārmaiņas
2009.g. jūlijā % pret 2008.g. jūliju (pēc darba dienu skaita izlīdzināti dati)


Plašāku informāciju par sezonāli izlīdzinātiem, pēc darba dienām izlīdzinātiem un neizlīdzinātiem rūpniecības produkcijas apgrozījuma datiem var skatīt CSP datubāzē.



Sagatavojusi Rūpniecības statistikas daļa
Ramona Skakunova
Tālr. 67366953

____________________

1 Rūpniecības apgrozījuma indeksu aprēķina faktiskajāscenās. Tas ir nesvērtais indekss, kas raksturo ikmēneša rūpniecības preču un pakalpojumu tirgus pieprasījuma attīstību.
2 Novērsta mēneša dažādu darba dienu skaita un sezonālās atkārtošanās faktoru ietekme, proti, atsevišķās nozarēs saražotās produkcijas apjoma sezonas svārstības.