Par aktualitātēm izglītības statistikā

07.04.2010

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi tās rīcībā esošo informāciju par profesionālās izglītības iestāžu un augstskolu un koledžu darbu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju par vispārizglītojošajām skolām 2009./2010. mācību gadā.

Latvijā tradicionāli augsts ir izglītībā iesaistīto skolēnu un studentu īpatsvars, 2009./2010.mācību gadā tas bija – 84.6 % *. Tomēr jāatzīmē, ka pēdējo piecu gadu laikā izglītībā iesaistīto personu skaits samazinās.

Izglītībā iesaistīto skolēnu un studentu īpatsvars
(procentos no iedzīvotājiem vecuma grupā no 7-23 gadiem)

Gads

Skolēnu un studentu īpatsvars no iedzīvotājiem vecuma grupā 7-23 gadi (procentos)

2005

91.2

2006

90.4

2007

89.7

2008

89.5

2009

84.6


Pēdējos piecos gados ir samazinājies gan skolēnu skaits vispārizglītojošās skolās, gan pedagoģisko darbinieku skaits (ieskaitot darba savienotājus). Šajā mācību gadā skolā strādā 28.2 tūkst. pedagoģisko darbinieku, kas ir par 5,1 tūkst. mazāk nekā iepriekšējā.

Skolēnu un pedagoģisko darbinieku skaits vispārizglītojošās skolās
(mācību gada sākumā; tūkst.) 

 

 

Tā kā valstī ir nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, gadu no gada samazinās to skolēnu skaits, kuri apgūst pamatizglītības mācību programmas (1.-9.klase). Pēdējos piecos gados skolēnu skaits pamatizglītībā sarucis par 48.3 tūkst. un šajā mācību gadā tas ir 179.4 tūkst. Bažas izraisa tendence samazināties pamatizglītībā esošo skolēnu īpatsvaram attiecīgajā iedzīvotāju vecuma grupā (7-15 gadi), lai gan pamatizglītība valstī noteikta kā obligāta. 2009/2010. mācību gadā šādu skolēnu īpatsvars minētajā vecuma grupā sarucis par diviem procenta punktiem un veido 95.6%*.

Izglītības un zinātnes ministrija pēdējos divos gados ir veikusi izglītības iestāžu reorganizāciju, kā rezultātā 2009./2010.mācību gadā strauji ir samazinājies arī vispārizglītojošo skolu skaits.

Vispārizglītojošo skolu skaits (mācību gada sākumā) 

 


2009./2010.mācību gadā vidējo profesionālo izglītību apgūst 36.7 tūkst. audzēkņu 85 izglītības iestādēs. Arī profesionālajā izglītība vērojama līdzīga situācija. Pašreizējā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, ir samazinājies gan profesionālo izglītības iestāžu skaits (par septiņām), gan audzēkņu skaits (par 2159).

Audzēkņu un pedagoģisko darbinieku skaits profesionālās izglītības iestādēs
(mācību gada sākumā; tūkst.)  

 


Augstāko izglītību Latvijā var iegūt 61 augstskolā un koledžā. Latvijā jau ceturto gadu pēc kārtas turpinās augstskolās studējošo skaita samazināšanās.

Studentu un akadēmiskā personāla skaits (mācību gada sākumā; tūkst.) 
 


Tā kā vislielākais uzņemto studentu skaits bija laika periodā no 2004. – 2006. gadam, tad ir palielinājies 2009.gadā augstāko mācību iestādi ar akadēmisko grādu vai kvalifikāciju beigušo skaits, t.i. 26.0 tūkst. studentu, kas ir par 1837 absolventiem vairāk nekā 2008.gadā. Jāatzīmē arī, ka studenti ir nopietnāk pievērsušies mācībām sakarā ar ierobežoto iespēju savienot mācības ar darbu.

2009./2010. mācību gadā par budžeta līdzekļiem augstāko izglītību apguva 30.4% no studējošā kopskaita, par personīgajiem līdzekļiem – 69.6%. 90-to gadu beigās iezīmējusies tendence, kad sāka samazināties par budžeta līdzekļiem studējošo skaits, saglabājas arī pašreiz.

Studentu skaits augstskolās un koledžās sadalījumā pēc mācību maksas finansējuma veida
(mācību gada sākumā; procentos) 
 


* Provizoriskie dati

 

Sagatavojusi Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļa
Anita Švarckopfa
Tālr. 67366648