Palielinās atjaunīgo energoresursu īpatsvars pārveidošanas sektorā

20.06.2016

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš Latvijā bija 188,7 petadžouli (PJ), kas ir par 1,4 % vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Desmit gadu laikā energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies un saglabājies vienā līmenī. Salīdzinājumam 2005. gadā Latvijā patērēja 192,1 PJ energoresursu, kas ir tikai par 1,8 % vairāk nekā 2015. gadā.

Pēdējos gados mainījusies energoresursu patēriņa struktūra – samazinājies dabasgāzes un palielinājies citu energoresursu, sevišķi kurināmās koksnes patēriņš. Tas nodrošināja enerģētiskās atkarības samazināšanos no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā sarucis par 5,3 % un 2015. gadā bija 24,4 %. Vienlaicīgi kurināmas koksnes patēriņa īpatsvars pieauga par 4,5 % un 2015. gadā sasniedza 30,2 %. Citu energoresursu, tai skaitā salmu, biogāzes un biodegvielas, kopējais patēriņš palielinājās no 0,7 PJ 2005. gadā līdz 8,0 PJ 2015. gadā.

Kopējā energoresursu patēriņa struktūra

* Hidroenerģija, vēja enerģija un elektroenerģijas neto imports
** Nolietotās riepas, sadzīves atkritumi kurināšanai, kokogles, salmi, cita biomasa, biogāze, biodegviela

2015. gadā pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai patērēja 50,1 PJ energoresursu un saražoja 38,2 PJ enerģijas, no tās 25,5 PJ siltumenerģijas un 12,7 PJ elektroenerģijas. Latvijā pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā pārsvarā izmanto dabasgāzi, kuras īpatsvars gan pakāpeniski samazinās – no 81,0 % 2010. gadā līdz 64,3 % 2014. gadā un 63,5 % pagājušajā gadā. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto atjaunīgo energoresursu (kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa) īpatsvars pieauga par 19,8 % un 2015. gadā sasniedza 36,1 %.

Pēdējos desmit gados nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. 2015. gadā Latvijā energoresursu galapatēriņš bija 168,5 PJ, kas ir par 1,2 % lielāks nekā 2014. gadā. Lielākās energoresursu patērētājas arvien ir mājsaimniecības un transports, kas patērē vidēji 30 % energoresursu. Energoresursu patēriņam mājsaimniecībās ir tendence samazināties – no 63,0 PJ 2005. gadā līdz 50,5 PJ 2015. gadā. Turpretī pārējās nozarēs energoresursu patēriņš ir pieaudzis.

Energoresursu galapatēriņš Latvijā, PJ

2015. gadā transportā patērēja 50,0 PJ, kas ir par 8,1 % vairāk nekā 2014. gadā. Dīzeļdegvielas īpatsvars transportā pērn bija 61,8 %, kas ir par 8,4 % vairāk nekā 2014. gadā. Piecu gadu laikā sašķidrinātas naftas gāzes patēriņš transportā pieaudzis par 171,7 % – no 1 PJ 2010. gadā līdz 2,7 PJ 2015. gadā. 2015. gadā biodīzeļdegvielas un bioetanola īpatsvars transportā bija 4,1 % – par 2,1 % vairāk nekā 2014. gadā. Savukārt auto benzīna patēriņš transportā 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, samazinājies par 30,3 % līdz 8,6 PJ.

Energoresursu patēriņš rūpniecībā 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu palielinājās par 1,1 % un bija 36,8 PJ. 2015. gadā visvairāk energoresursu patērēja koksnes, koka un korķu izstrādājumu ražošanā – 18,9 PJ jeb 51,5 % no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā. Šajā nozarē energoresursu patēriņš, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 6,8 %, pieaugot arī saražoto koksnes granulu apjomam par 14,1 % (28,4 PJ). Lielāko daļu granulu Latvijā ražo eksportam – 2015. gadā eksportētas 28,0 PJ granulu, kas ir par 20,4 % vairāk nekā 2014. gadā. 2015. gadā vislielākais energoresursu patēriņa samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – kritums par 31,1 %.

2015. gadā energoresursu patēriņš mājsaimniecībās bija 50,5 PJ, kas ir par 2,6 % mazāk nekā 2014. gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra būtiski nemainās, pārsvarā tās izmanto kurināmo koksni, no kuras 85 % ir malka.

Precizēti mājsaimniecību energoresursu patēriņa dati būs pieejami informatīvajā izdevumā “Latvijas energobilance 2015. gadā” 2016. gada augustā.

Metodoloģiskie skaidrojumi

Kopējais energoresursu patēriņš ietver energoresursu patēriņu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors) un galapatēriņā, kas ietver visas tautsaimniecības nozares un mājsaimniecības.

Enerģētiskā atkarība ir indikators, ko aprēķina, atņemot no energoresursu importa rādītāja eksporta apjomu, dalot ar kopējo energoresursu patēriņu un pieskaitot bunkurēšanu.

Pārveidošanas sektors (koģenerācijas stacijas un katlumājas) ietver energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai pārdošanai.

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča, Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
www.twitter.com/csp_latvija
www.facebook.com/csplatvija


Papildu informācija par datiem:
Anna Paturska
Vides un enerģētikas statistikas daļa
E-pasts: Anna [dot] Paturska [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366957