Palielinās atjaunīgo energoresursu īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā

20.06.2017

Kopējais energoresursu patēriņš1 2016.gadā, bija 184,5 petadžouli (PJ), kas ir tikai par 0,3 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Pēdējo piecu gadu laikā no 2011. gada  līdz 2016. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, tomēr pieaug atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

Energoresursu patēriņš Latvijā, PJ

 

Pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas – samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, palielinās atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājās par 4,2 procentpunktiem, un 2016. gadā bija 25,4 %, vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars palielinājās par 4,4 procentpunktiem, un 2016. gadā bija 29,4 %. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu saražotās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 18,8 %, rezultātā kurināmās šķeldas patēriņš pārveidošanas sektorā pieauga par 23,7 %, bet tās eksports palielinājās par 79,4 %. 2016. gadā eksportēja 29,3 PJ koksnes granulas, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā. Latvijā izmantojamie AER ir vietējie energoresursi, tāpēc, palielinoties AER kopējam patēriņam, samazinājās Latvijas enerģētiskā atkarība2 no importētiem energoresursiem no 63,9 % 2005. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 40 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā līdz 2020. gadam. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2015. gadā tas bija 37,6 % (ES – vidēji 16,7 %). ES dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2020.gadam 10 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2015. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 3,9 %, ES – vidēji 6,7 %.

Primāro energoresursu patēriņa izmaiņas 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu

*Kokogles, salmi, cita biomasa, biogāze, biodegviela, nolietotās riepas, sadzīves atkritumi kurināšanai.

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (pārveidošanas sektors3) 2016. gadā patērēja 54,3 PJ energoresursu un saražoja 42,5 PJ enerģijas (no tās 29,0 PJ siltumenerģijas un 13,5 PJ elektroenerģijas), kas ir par 8,5 % vairāk, salīdzinājumā ar 2015. gadu. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmanto fosilo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektors pakāpeniski samazinās: 2010. gadā – 81,0 %, 2015. gadā – 63,5 % un 2016. gadā – 60,1 %. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 22,3 %, un 2016. gadā sasniedza 39,5 %. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kuri tiek izmantoti pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa.

Energoresursu galapatēriņš 2016. gadā palicis gandrīz nemainīgs, salīdzinot ar 2015. gadu – 163,6 PJ, kas ir par 0,1 % vairāk nekā 2015. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākais energoresursu patērētājs 2016. gadā ir transports, kas patērē 30,4 %, tad mājsaimniecības (29,0 %) un rūpniecība (20,8 %).

Galapatēriņa struktūras izmaiņas 2016. gadā, salīdzinot ar 2015.gadu

 

Pēdējo piecu gadu laikā energoresursu patēriņš transportā ir pieaudzis par 8,2 %, 2016. gadā sasniedzot 49,8 PJ. Dīzeļdegviela ir galvenais energoresurss, ko izmanto transportā un tās īpatsvars 2016. gadā bija 63,3 %. Pēdējos gados transportā novērots būtisks sašķidrinātas naftas gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2011. gadā tās patēriņš bija 1,2 PJ, bet 2016. gadā – 2,6 PJ jeb par 118,8 % vairāk. Savukārt, salīdzinot ar 2015. gadu, sašķidrinātas naftas gāzes patēriņš ir samazinājies par 3,4 %. Auto benzīna patēriņš transportā no 2011. gada samazinājies par 26,8 %, 2016.gadā sasniedzot 8,4 PJ, kas ir par 2,4 % mazāk kā 2015. gadā.

Energoresursu patēriņš rūpniecībā pēdējo piecu gadu laikā ir palicis gandrīz nemainīgs, no 2011. gada samazinoties par 1,5 %, 2016. gadā sasniedzot 34,1 PJ. Lielākais energoresursu patēriņš 2016. gadā bija koksnes, koka un korķu izstrādājumu ražošanā – 18,8 PJ jeb 55,2 % no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā. Salīdzinot ar 2015. gadu, 2016. gadā šajā nozarē enerģijas patēriņš sarucis par 0,7 %, samazinoties saražotajam koksnes granulu un brikešu apjomam. 2016. gadā kopā tika saražotas 28,1 PJ koksnes granulas un koksnes briketes, kas ir par 4,0 % mazāk nekā 2015. gadā. 2016. gadā būvniecībā bija vislielākais energoresursu patēriņa samazinājums (-26,5 %), salīdzinot ar 2015. gadu.

Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2016. gadā bija 47,4 PJ, kas ir par 2,5 % vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra būtiski nemainās katru gadu – pārsvarā tiek izmantota kurināmā koksne – malka (86,9 %), koksnes granulas (9,4 %), koksnes briketes un koksnes atlikumi (3,7 %).

 

1 Kopējais energoresursu patēriņš ietver energoresursu patēriņu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un galapatēriņā, kas ietver visas tautsaimniecības nozares, kā arī mājsaimniecības.

2 Enerģētiskā atkarība ir indikators, kas tiek aprēķināts, atņemot no energoresursu importa rādītāja eksporta apjomu, dalot  ar kopējo energoresursu patēriņu un pieskaitot bunkurēšanu.

Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai. 

 

 

 

Mediju jautājumi:
Kalvis Pētersons
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Anna Paturska
Vides un enerģētikas statistikas daļa
E-pasts: Anna [dot] Paturska [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366957