Oficiālie statistikas dati tiek sagatavoti pēc starptautiskas metodoloģijas

08.10.2010

Nedēļu pirms vēlēšanām LNT sestdienas raidījums bija sagatavojis kritisku sižetu par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbu atsevišķās statistikas jomās. Protams, katram lietotājam ir tiesības izteikt savu viedokli kā datu izmantotājam un situācijā, ja ir objektīvi iemesli, apšaubīt saņemtās informācijas kvalitāti, kā arī paust savu vērtējumu. Vienlaikus CSP cer uz šo lietotāju pietiekošo profesionalitātes līmeni, kurš ļauj tiem orientēties statistikas datu ieguves metodēs, sasniegtajos rezultātos un spējā objektīvi novērtēt ekonomisko situāciju un veikt kvalitatīvu datu analīzi. Diemžēl nākas atzīt, ka ir atsevišķi gadījumi, kad pat ekonomikas procesus zinoši lietotāji cenšas sev vēlamo uzdot par esošo un, izmantojot pieejamos statistikas datus, cenšas manipulēt ar sabiedrības viedokli. Reizēm apzināti tiek nosaukti novecojuši dati un statistisko rādītāju sagatavotāji tiek vainoti jaunāko datu iztrūkumā.

Iepriekš minētajā sižetā, CSP nezināmu iemeslu dēļ netika izmantots intervijas laikā nosauktais ēnu ekonomikas apjoms iekšzemes kopproduktā (17%), kurš tiek izmantots jaunākajos iekšzemes kopprodukta aprēķinos. Sabiedrība tika informēta par novecojušiem datiem un skatītāji tika maldināti par CSP veiktajiem rīcībā esošajiem aprēķiniem.

Šajā sižetā tika analizēta vēl viena sabiedrībai un ekonomikai aktuāla tēma – iedzīvotāju skaits valstī. Kā galvenais iemesls kritikai tiek minēta nespēja uzskaitīt no valsts aizbraukušo iedzīvotāju skaitu. Šajā situācijā ar cerībām atrisināt šo problēmu jautājums tiek virzīts CSP, kura regulāri publicē galvenos iedzīvotāju statistiku raksturojošos datus. Uzdodot jautājumu par emigrācijas lielumu valstī, netiek precīzi noformulēts – ko tad īsti vēlamies zināt. Vai gribam zināt to Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri ir pārcēlušies uz patstāvīgu dzīvi citā valstī uz ilgstošu periodu un reizēm brauc ciemos pie radiem un draugiem Latvijā ciemos? Vai arī tos valsts iedzīvotājus, kuri īstermiņā risina savas ekonomiskās problēmas, atrodot pagaidu darbu uz dažiem mēnešiem, izmantojot to, ka šeit nav pastāvīgu darba attiecību (pat saņemot bezdarbnieka pabalstu vai citu sociālo palīdzību) vai, izmantojot pienākošos atvaļinājumu, uz mēnesi piepelnoties citā valstī.

Lai veidotu statistiku par iedzīvotāju skaitu valstī un tā izmaiņām, Latvijā tāpat kā pie mūsu kaimiņiem Baltijas un Skandināvijas valstīs tiek izmantoti Iedzīvotāju reģistra dati. Pašreiz tajā iekļautās informācijas kvalitāti būtiski ietekmē tas, ka pilnībā netiek apzināta un reģistrēta iedzīvotāju ilgtermiņa emigrācija. Kaut arī Iedzīvotāju reģistra likums nosaka – ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) vai Latvijas konsulārajai vai diplomātiskajai pārstāvniecībai savas un savu bērnu dzīvesvietas adresi ārvalstīs, tomēr ne visi Latvijas iedzīvotāji ievēro šo likuma normu.

Par emigrējušo iedzīvotāju skaitu pašreiz ir pieejami trīs datu avoti:

  • pēc CSP datiem, kas balstīti uz Iedzīvotāju reģistra informāciju, laika periodā no 2005. līdz 2009. gadam no Latvijas emigrējuši 25,3 tūkst. iedzīvotāju;
  • Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) mājas lapā pieejama informācija, ka 2009. gada sākumā ES valstīs pastāvīgi dzīvoja 47,3 tūkst. Latvijas iedzīvotāju (pilsoņu). Jāatzīmē, ka datu bāzē nav iekļauti Lielbritānijas dati. Šī informācija neatspoguļo arī laika periodu, kurā personas emigrējušas no Latvijas.
  • zinātnieku un nevalstisko organizāciju dažādos novērtējumos minēts, ka no Latvijas emigrējuši no 80 līdz pat 300 tūkstošiem iedzīvotāju.

CSP, sagatavojot Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko raksturojumu pa atsevišķām administratīvām teritorijām, dzimumu, vecumu un citos sadalījumos, nav oficiāla pamata izmantot šos zinātnieku un nevalstisko organizāciju novērtējumus, kuri bieži vien ir ļoti pretrunīgi, jo demogrāfijas statistikā obligāti ir personu dati individuālajā līmenī vismaz par katru administratīvo teritoriju. Diemžēl, informāciju personu līmenī nevar iegūt arī no valstīm, uz kurām emigrējuši Latvijas iedzīvotāji, jo to neatļauj šo valstu likumdošana. Eurostat izstrādātajā darbības programmas projektā Eiropas migrācijas statistikas pilnveidošanai iespēja apmainīties ar individuālajiem datiem ir iekļauta 2013. gada plānā, bet tās īstenošana būs tieši saistīta ar valstu likumdevēju lēmumiem.

Kā noteikt iespējami precīzu un atbilstošu realitātei pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī? Viens no risinājumiem ir 2011. gada tautas skaitīšana. Tās rezultāti ļaus novērtēt situāciju 2011. gada 1. martā, jo šis datums ir izvēlēts, atbilstoši kuram tiks vākta un apkopota informācija uz doto brīdi. Organizējot un veicot tautas skaitīšanu, jāņem vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 763/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu prasības par to, kas uzskatāmi par attiecīgās valsts vai teritorijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Tomēr jāatzīmē, ka tautas skaitīšanas dati nevar būt juridiskais pamats, lai mainītu Iedzīvotāju reģistra individuālos datus.

Iedzīvotāju reģistra likuma 16. pantā noteikts, ka Reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai PMLP ziņas sniedz:

1) valsts varu un pārvaldi realizējošas iestādes;
2) pašvaldības un to iestādes;
3) tiesas;
4) personas, kurām ir Latvijas valstiskā piederība un kuras uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem
5) personas, par kurām Reģistrā ir iekļautas ziņas, ja ziņas par viņu pēdējo laulāto, bērniem, tēvu un māti Reģistrā nav iekļautas;
6) Latvijas pilsoņi, kuri maina savu valstisko piederību;
7) Latvijas nepilsoņi, kuri iegūst kādas citas valsts (izņemot Latviju) pilsonību.

Prakse rāda, ka šī likuma norma dzīvē tiek īstenota nepilnīgi.

CSP uzskata, ka nepieciešams rast risinājumu Iedzīvotāju reģistra datu labākai un pilnīgākai aktualizācijai, it sevišķi - attiecībā uz informācijas atspoguļošanu par emigrantiem un personām, kuras maina dzīvesvietu valsts robežās.

Šo ceļu izvēlējušās gan Lietuvas, gan Igaunijas valdības. Tā, piemēram, Lietuvā, kas tiek nosaukta kā valsts, kurā ir izdevies saskaitīt izbraukušo iedzīvotāju skaitu, šā gada aprīlī ieviests neliels papildus nodoklis, kas saistīts ar obligāto veselības apdrošināšanu tiem valsts iedzīvotājiem, kuri nemaksā nodokļus. Šis nodoklis nav jāmaksā tiem, kuri strādā vai mācās ārzemēs. Tā rezultātā, ārzemēs strādājošie, kā arī tie, kuri dodas uz ārzemēm, sūta nepieciešamo informāciju Iedzīvotāju reģistram, jo šādu papildus nodokli maksāt nevēlas. Igaunijā Iedzīvotāju reģistra darbinieki regulāri aktualizē tā datus, salīdzinot reģistra informāciju ar citiem administratīviem datiem. Emigrantu plūsma tiek apzināta gan pēc iedzīvotāju sniegtās informācijas, gan izmantojot citos reģistros iekļauto informāciju. Kopumā reģistrā atzīmēto “aktīvo” iedzīvotāju skaits ir mazāks salīdzinājumā ar kopējo Iedzīvotāju reģistrā reģistrēto Igaunijas iedzīvotāju skaitu.

Iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, jāsecina, ka nepieciešams likumdošanas līmenī rast risinājumus, kā labāk un pilnīgāk aktualizēt Latvijas Iedzīvotāju reģistra datus, tai skaitā motivējot iedzīvotājus sniegt dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm informāciju par savas pastāvīgās dzīvesvietas izmaiņām vai emigrāciju.

Precīzas un kvalitatīvas Iedzīvotāju reģistra informācijas nozīme efektīvas valsts un nozaru pārvaldes izveidošanā palielinās ar katru dienu. Šīs administratīvās informācijas lietotājiem - veselības aprūpes, izglītības, sociālās drošības, finanšu un citām iestādēm kopīgiem spēkiem un resursiem jārod valsts iedzīvotājiem piemērotākie risinājumi un metodes, lai informāciju Iedzīvotāju reģistrā, kā arī visos citos valsts administratīvajos reģistros padarītu un uzturētu aktuālu un atbilstošu reālajai situācijai.

Tas nepieciešams arī tāpēc, ka CSP mērķis ir organizēt nākamo 2020. gada cikla tautas skaitīšanu, kurā visu nepieciešamo informāciju varēs iegūt no reģistru datiem, tādejādi būtiski samazinot tautas skaitīšanas izmaksas un iedzīvotāju noslodzi.

Nobeigumā īss komentārs par statistikas datiem, kuri it kā rada kļūdas un maldina speciālistus, kuri prognozē budžeta datus turpmākiem periodiem. Tātad par iekšzemes kopprodukta datiem, kurus CSP publicē ik ceturksni faktiskās cenās, salīdzināmās cenās un analītiskiem mērķiem arī sezonāli izlīdzinātās laika rindās. Profesionāli eksperti, kuri orientējas šo datu publicēšanas un revīziju kārtībā, sižetā izskanējušo kļūdaino datu interpretāciju nepieļauj un neizmanto šādu versiju ekonomisko procesu attīstības prognozēšanā.

Oficiālie statistikas dati var kādam patikt, kādam – nepatikt, tomēr nav apstrīdams tas, ka statistiskās informācijas sagatavošanā tiek konsekventi piemērotas starptautiski akceptētas metodoloģijas, tādejādi nodrošinot starptautisko datu salīdzināmību. CSP regulāri organizē diskusijas ar datu lietotājiem, sniedzot skaidrojumus par tās vai citas statistikas nozares datiem, metodēm to savākšanā un apkopošanā. Statistika jau sen vairs nav elementāru matemātisku darbību process. CSP viens no darbības pamatprincipiem vienmēr ir bijis caurspīdīgums un ikvienam lietotājam ir tiesības iepazīties ar statistikas sagatavošanas metodoloģiju un rezultātiem.

 

Sagatavojusi Centrālā statistikas pārvalde
Tālr. 67366850